Baltijā vērojams mērens līdz augsts mākslīgā intelekta (MI) ieviešanas līmenis, liecina “Microsoft” domnīcas “AI Economy Institute” apkopotie dati. Reģiona līdere MI izmantošanā ir Lietuva (21,0 %), savukārt Igaunija un Latvija, lai gan ziņojumā netiek atsevišķi analizētas, ir plaši atzītas starp valstīm ar attīstītu digitālo infrastruktūru un tehnoloģiju jomā zinošu sabiedrību. Tas ļauj secināt, ka arī Latvijas MI izmantošanas līmenis ir augsts, kopumā ierindojot Baltijas valstis Eiropas digitālo līderu vidū.
“Microsoft” vadošā domnīca – “AI Economy Institute”, publicējusi AI Diffusion Report, kas sniedz visaptverošu ieskatu, kur pasaulē tiek izmantots, attīstīts un radīts MI. Ziņojumā apkopotas valstu līmeņa aplēses par MI ieviešanas tendences dažādās valstīs, analizēti globālie inovāciju centri un MI prasmju attīstība, kā arī uzsvērta digitālās infrastruktūras izšķirošā loma, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un ilgtspējīgu piekļuvi MI iespējām visā pasaulē.
Mākslīgais intelekts ir jaunākā universāli pielietojamā tehnoloģija un vienlaikus visstraujāk izplatījusies tehnoloģija cilvēces vēsturē. Nepilnu trīs gadu laikā vairāk nekā 1,2 miljardi cilvēku ir izmantojuši MI rīkus, un tā ieviešanas temps apsteidz gan interneta, gan datora, gan arī viedtālruņa izplatību. Taču līdzīgi kā iepriekšējo universāli pielietojamo tehnoloģiju gadījumā, arī šoreiz ieguvumi nav vienlīdzīgi pieejami visām sabiedrības grupām. MI izmantošana Ziemeļu puslodē ir aptuveni divas reizes augstāka nekā Dienvidu puslodē. Bez mērķtiecīgas rīcības tieši šī plaisa noteiks, kuras sabiedrības grupas un reģioni nākamajās desmitgadēs gūs lielāko ieguvumu no MI.
Trīs spēki, kas virza MI transformāciju
Mākslīgā intelekta straujo attīstību virza trīs savstarpēji saistīti virzītājspēki. Pirmkārt, pionieri, kas izstrādā jaunus modeļus un pēta intelekta iespēju robežas. Otrkārt, infrastruktūras veidotāji – inženieri un institūcijas, kas nodrošina tehnoloģisko izrāvienu, piedāvājot skaitļošanas jaudu, savienojamību un nepieciešamās prasmes. Un, treškārt, lietotāji – cilvēki un organizācijas, kas izmanto mākslīgo intelektu, lai mācītos, radītu un risinātu reālas problēmas.
MI ieviešanas priekšnosacījumi
Mākslīgā intelekta ieviešana visstraujāk notiek tajās valstīs un reģionos, kur ir spēcīgi ekonomiskie pamati, savukārt būtiski atpaliek tur, kur tie ir vājāki. Šo atšķirību centrā ir vairāki būtiski attīstības nosacījumi: elektrība, kas nodrošina ierīču un datu centru nepārtrauktu darbību; datu centri, kas veido globālās digitālās infrastruktūras mugurkaulu; internets, kas savieno lietotājus un nodrošina datu apriti; digitālās un MI prasmes, kas veicina tehnoloģiju izmantošanu un inovāciju radīšanu, kā arī valoda, kas nosaka, cik efektīvi mākslīgais intelekts ir izmantojams un kā tas attīstās.
“Baltijas reģions izceļas kā viens no Eiropas digitālajiem līderiem – Lietuvā MI izmantošanas līmenis sasniedz 21 %, bet Igaunijas un Latvijas digitālā infrastruktūra veido stabilu pamatu atbildīgai un iekļaujošai MI attīstībai. Mūsu apņemšanās stiprināt digitālās prasmes, veicināt inovācijas un sadarbību starp publisko un privāto sektoru pārvērš potenciālu reālā progresā. MI nākotne Baltijā ir daudzsološa, ja turpināsim ieguldīt cilvēkos, infrastruktūrā un regulējumos, kas veicina MI efektīvu attīstību, un šī tehnoloģija varēs sniegt ieguvumus ikvienam,” Leonīds Polupans (Leonid Polupan), “Microsoft” Ukrainas un Baltijas reģiona vadītājs
Galvenie secinājumi
- Straujākā ieviešana vēsturē: Kā universāli pielietojama tehnoloģija MI balstās uz trim elementiem – elektrības, savienojamības un skaitļošanas jaudas. MI ieviešana ir visstraujākā tur, kur šie pamati ir spēcīgi, un vislēnākā tur, kur tie ir nepietiekami. Teju četriem miljardiem cilvēku jeb pusei pasaules iedzīvotāju, joprojām trūkst priekšnosacījumu MI izmantošanai.
- Nevienlīdzīgi ieguvumi: MI izmantošanas līmenis Ziemeļu puslodē ir aptuveni divkārt augstāks nekā Dienvidu puslodē, un plaisa īpaši pieaug valstīs, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir zem 20 000 ASV dolāru. Dažās Ziemeļu valstīs vairāk nekā puse darbspējīgo iedzīvotāju izmanto MI, savukārt atsevišķās Subsahāras Āfrikas un Āzijas mazāk attīstītākajās valstīs šis rādītājs nesasniedz pat 10 %.
- Valodai ir nozīme: Valstīs, kur dominē mazresursu valodas – piemēram, Malāvijā vai Laosā – MI izmantošana ir zemāka pat tad, ja tiek ņemts vērā gan IKP, gan interneta pieejamība.
- MI līderi: Apvienotie Arābu Emirāti (59,4 %), Singapūra (58,6 %), Norvēģija (45,3 %) un Īrija (41,7%) – šīs valstis izceļas kā pasaules līderes MI izmantošanā. Šo valstu piemērs apliecina, ka plaša tehnoloģiju pieejamība, kvalitatīva izglītība un saskaņota politikas īstenošana spēj nodrošināt strauju MI izplatību pat gadījumos, kad pašas valstis neizstrādā augstākās klases modeļus un neuztur liela mēroga datu centrus.
- Mērens līdz augsts MI lietojums Baltijā: Lietuva (21 %) ir reģiona līdere, savukārt Igaunija un Latvija, lai gan ziņojumā nav analizētas atsevišķi, ir plaši atzītas par valstīm ar attīstītu digitālo infrastruktūru un tehnoloģiski zinošiem iedzīvotājiem. Tas norāda uz augstu MI izmantošanas līmeni visā Baltijā un ierindo reģionu Eiropas digitālo līderu vidū.
- MI inovāciju līderu loks kļūst ciešāks: No inovāciju izstrādātāju skatpunkta MI modeļu skaits strauji pieaug, un atšķirības starp spēcīgākajiem modeļiem kļūst arvien mazākas. ASV, ar “OpenAI GPT-5” kā vadošo modeli, joprojām saglabā pasaules līdera pozīciju, taču Ķīna jaudīgāko modeļu attīstībā atpaliek par mazāk nekā sešiem mēnešiem. Starp 200 spēcīgākajiem MI modeļiem pārstāvētas tikai septiņas valstis – ASV, Ķīna, Francija, Dienvidkoreja, Apvienotā Karaliste, Kanāda un Izraēla – un attīstības atstarpe starp līderi (ASV) un šī saraksta pēdējo (Izraēlu) ir sarukusi līdz vien 11 mēnešiem.
- Infrastruktūras koncentrācija: No infrastruktūras veidotāju skatpunkta skaidri redzams, ka globālā MI pamatinfrastruktūra ir ļoti koncentrēta: ASV un Ķīna kopā nodrošina 86 % no visas pasaules datu centru jaudas.
Mākslīgais intelekts ir jaunākais lielais tehnoloģiskais pavērsiens un visstraujāk izplatījusies tehnoloģija vēsturē. Taču, līdzīgi kā elektrība un tīklošanās iespējas iepriekšējos attīstības posmos, arī MI radītās priekšrocības pasaulē nav pieejamas vienlīdzīgi. Lai mazinātu šo nevienlīdzību, būs nepieciešama saskaņota rīcība – attīstot infrastruktūru, stiprinot MI izmantošanas prasmes un nodrošinot, ka digitālās sistēmas ir pieejamas dažādās valodās.
