78% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem digitālajā vidē, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA un Drošības akadēmijas veiktā aptauja*. Savukārt teju trešdaļa no apkrāptajiem par notikumu nav ziņojuši Valsts policijai, liekot domāt, ka patiesais gadījumu skaits ir daudz lielāks. Eksperti brīdina, ka šādas krāpniecības gadījumu skaits turpina pieaugt, tāpēc aicina vienmēr par krāpniecību ziņot policijai un nemēģināt pašiem atgūt izkrāpto naudu.
Aptaujas dati liecina, ka no tiem, kas iekļuvuši krāpnieku rokās, visbiežāk jeb 41% gadījumu tā bijusi telefonkrāpniecība. Savukārt 29% respondentu uzticējušies neeksistējošiem e-veikaliem, kas piedāvā neticami lielas atlaides produktiem. Salīdzinoši liels daudzums cilvēku (17%) arī tikuši apkrāpti, iepērkoties kādā no tālākpārdošanas platformām, piemēram, cerot tikt pie kārotām koncerta biļetēm.
Ja zaudētā summa nav liela, trūkst motivācijas ziņot policijai
Salīdzinoši visbiežāk interneta krāpnieku upuri zaudējuši 51-150 EUR, bet 27% arī vairāk par 500 EUR. Katrs trešais atzīst, ka zaudētā summa bijusi neliela – līdz 50 EUR. Tādēļ 29% apkrāpto par atgadījumu nav ziņojuši Valsts policijai. Tas, savukārt, nozīmē, ka patieso krāpšanas gadījumu skaits ir krietni lielāks par publiskajā vidē pausto. Aptaujas rezultāti rāda, ka puse apkrāpto centās atgūt naudu, sazinoties ar savu banku.
Krāpnieku atmaskotājs aicina cietušos vērsties policijā
“Nereti arī tie cilvēki, kuriem izkrāptas lielas summas, nevēršas policijā, kā galveno iemeslu minot, ka netic, ka policija viņiem palīdzēs, bet, nesazinoties ar policiju, krāpšanas upuri zaudē jebkādas cerības atgūt kaut daļu no izkrāptās summas. Katrs iesniegums arī palīdz šos noziedzniekus atrast. Tāpat arī cilvēki nereti sociālajos tīklos un ikdienas saziņā izsaka nievājošus komentārus par tiem, kuri ir apkrāpti, bet, kad paši tiek apkrāpti, izjūt kaunu, un tāpēc nevienam, tai skaitā policijai, nevēlas par to stāstīt. Esmu saņēmis arī atsauksmes, ka policijas attieksme pret apkrāptajiem dažkārt ir ļoti neiecietīga, bet pie tā tiek strādāts, un situācijai vajadzētu uzlaboties. Ja gadījumā sanāk saskarties ar nepieņemamu attieksmi no policijas puses, noteikti ziņojiet par to pašai policijai!” atgādina programmētājs un krāpnieku atmaskotājs interneta vidē Elviss Strazdiņš.
Eksperts norāda, ka ir bijušas arī situācijas, kad apkrāptie no tālruņa numuriem ir izdzēsuši gandrīz visu informāciju, kas saistīta ar krāpšanu, piemēram, izdzēšot visas lietotnes vai atjaunojot tālruņa rūpnīcas iestatījumus. Šādās situācijās nav gandrīz nekādu pierādījumu, kurus iesniegt policijai. “Aicinu cilvēkus nekad nedzēst nekādu informāciju par krāpniekiem no sava telefonā, kā arī saglabāt pēc iespējas vairāk informācijas par viņiem, piemēram, uzņemot attēlus no sarakstēm un saglabājot visu viņu sūtīto informāciju. Tāpat nekādā gadījumā nemēģiniet atgūt izkrāpto naudu, jo visi, kuri sociālajos tīklos reklamējas, ka var to atgūt, ir krāpnieki!” aicina E. Strazdiņš.
Digitālo risku apdrošināšana – finansiāls atbalsts krāpšanas gadījumos
“Pēc mūsu aptaujas trešdaļa respondentu norāda, ka pazīst kādu, kas ticis apkrāpts. Mūsdienās ir vērojama tendence, ka apkrāpto skaits un izkrāpto līdzekļu apjoms gadu no gada palielinās, kas saistīts gan ar tehnoloģiju attīstību, gan arī cilvēkfaktoru – visbiežāk cilvēki krāpnieku nagos iekrīt neuzmanības, nezināšanas un vieglprātības dēļ. Ņemot vērā šo apstākli, ir nepieciešams stiprināt Latvijas iedzīvotāju digitālo pratību. Papildus par ļaunu nenāk finansiāls atbalsts situācijas, kad interneta krāpnieki tomēr ir izrādījušies modrāki, viltīgāki, un pārāki, tāpēc BALTA, domājot, kā nodrošināt saviem klientiem papildu aizsardzību, sākot no decembra piedāvā jaunu pakalpojumu – BALTA digitālo risku apdrošināšanu. Krāpnieciski zvani, viltotas ziņas no pasta, CSDD, bankas vai citas iestādes, zagti karšu dati, viltoti internetveikali un pat emocionāli apdraudējumi – tie ir vien daži piemēri, kad BALTA atlīdzinās izkrāptos bezskaidras naudas līdzekļus līdz 7000 eiro gadā, ja gadīsies iekrist krāpnieku lamatās,” norāda Armands Lagons, BALTA Privātpersonu apdrošināšanas produktu vadības pārvaldes vadītājs
BALTA digitālo risku apdrošināšanā ietverta arī aizsardzība pret kibermobingu jeb emocionālu apdraudējumu digitālajā vidē, kad, piemēram, klients digitālajā vidē tiek pakļauts mērķtiecīgai izsmiešanai un draudošai vai aizskarošai attieksmei, kas būtiski ietekmē emocionālo labsajūtu.
*Aptauju veica apdrošināšanas sabiedrība BALTA digitālajā platformā drosak.lv, aptaujājot 386 Latvijas iedzīvotājus.
