Ciešāka Baltijas valstu sadarbība mākoņdatošanas jomā veicinātu reģiona konkurētspēju, nodrošinātu efektīvāku mākoņdatošanas risinājumu uzturēšanu, kā arī stiprinātu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas noturību pret kiberapdraudējumiem, secināts diskusijās, kas norisinājās “Baltic Cloud Forum 2025” ietvaros 1. oktobrī Rīgā.
“Baltic Cloud Forum 2025” pirmo reizi pulcējās vadošie mākoņdatošanas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) eksperti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Pasākuma laikā pārrunāta mākoņdatošanas attīstība Baltijas valstīs, aplūkoti sasniegumi šajā jomā, kā arī identificēti galvenie izaicinājumi un nākotnes iespējas. Atklājot pasākumu, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars uzsvēra līdz šim Latvijā paveikto mākoņdatošanas jomā, savukārt Somijas Finanšu ministrijas pārstāve Kirsi Janhunena (Kirsi Janhunen) dalījās ar Somijas pieredzi mākoņdatošanas risinājumu ieviešanā.
“Tāpat kā jebkurā digitālās transformācijas iniciatīvā, arī mākoņdatošanas ieviešanā nav tikai viena perspektīva – uz šo procesu jāraugās kompleksi, stratēģiski un ar ilgtermiņa domāšanu. Ieguldījumi tehnoloģijās ir cieši saistīti ar kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību, procesu efektivitāti un, īpaši svarīgi – drošības līmeņa paaugstināšanu. Mākoņdatošana nav vienreizējs projekts, bet gan nepārtraukts attīstības ceļš, kurā katrs solis ietekmē nākamo. Ja tiek vājināts kāds no šiem elementiem, tiek apdraudēta visa sistēmas stabilitāte. Tāpēc drošība nav tikai tehnisks jautājums – tā ir pamats uzticamai un ilgtspējīgai digitālajai videi. Vienlaikus mākoņdatošana ir digitālās transformācijas virzītājspēks ar skaidru nākotnes perspektīvu – šodienas ieguldījumi, kā arī mācības no partneru pieredzes, veido pamatu rītdienas inovācijām. Pārejā uz mākoņdatošanas risinājumiem būtiska ir cieša un koordinēta sadarbība starp valsts un privāto sektoru – kur uzņēmējdarbības vide sniedz kompetenci un dinamiku, bet valsts nodrošina pieejamību, pārraudzību un drošības garantijas,” uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
“Mūsdienu ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos ir būtiski panākt maksimālu valsts izmantojamo servisu drošību un efektivitāti. Šāds modelis ir iespējams tikai sadarbībā ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, kas ikdienā konkurē brīvajā tirgū un līdz ar to nepārtraukti ievieš uzlabojumus un inovācijas savos pakalpojumos. Valsts sektoram ir būtiski sadarboties ar privātajiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem, jo tie spēj piedāvāt inovatīvākus risinājumus un augstāku pakalpojumu kvalitāti. Mēs redzam, ka ļoti vērtīgi ir Igaunijas kolēģu piemēri, kas rāda, kā valsts mākonis var darboties gan publiskajos, gan privātajos datu centros, nodrošinot arī ģeorezervēšanu ārpus valsts. Nozīmīgs solis ir arī VARAM izvēlētais virziens, kur valsts kļūst par mākoņpakalpojumu politikas noteicēju un brokeri, dodot iestādēm lielāku elastību pakalpojumu izvēlē,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, SIA “Tet” galvenais tehnoloģiju direktors.
Eksperti bija vienisprātis, ka ciešāka Baltijas valstu sadarbība, tostarp vienotas attīstības stratēģijas izstrāde, ievērojami paaugstinātu reģiona konkurētspēju tehnoloģiju nozarē un veicinātu kopējo ekonomisko izaugsmi. Vienlaikus šāda sadarbība nodrošinātu iespēju kopīgi īstenot kiberdrošības risinājumus, kas garantētu ne tikai augstas kvalitātes, bet arī drošus un noturīgus pakalpojumus.
“LVRTC mākoņdatošanas pakalpojumus valsts pārvaldei nodrošina kopš 2018.gada un redzam, ka mūsu klientu izvēles nosaka gan tehnoloģiju straujā attīstība, gan ģeopolitiskā situācija reģionā, gan ekonomiskie aprēķini, kas virza pretim mūsdienīgiem un drošiem izmitināšanas risinājumiem. Šobrīd jāuzteic satiksmes nozares organizācijas un kapitālsabiedrības, kas būtiski paplašina mākoņdatošanas apjomus, kā arī Veselības un Tieslietu jomas. Redzam, ka organizācijas, kas vēl kavējas ar savu informācijas sistēmu izmitināšanu mākonī, grib gūt pārliecību, ka risinājumi ir atbilstoši Eiropas Savienības un nacionālajai likumdošanai, kas uzliek stingras prasības datu glabāšanai un apstrādei. Tāpat organizācijām ir bažas par datu atrašanās vietu — vai tie tiek glabāti ES vai ārpus tās, tāpēc fakts, ka valsts nodrošina drošus mākoņdatošanas risinājumus būtiski veicina organizāciju pārliecību gan par atbilstību likumdošanai, gan tehnoloģiskās drošības prasībām. Mākoņdatošanas izmantošanas tempus kavē arī tas, ka pāreja no lokālajiem datu centriem uz valsts mākoni prasa investīcijas – gan finanšu un cilvēkresursu, turklāt vēsturiskas sistēmas ir grūtāk pielāgojamas un integrējamas, tāpēc ir būtiski, ka pārmaiņu laikos pakalpojumu sniedzēji spēj nodrošināt ne vien tehnoloģisku atbalstu, bet arī uzturot atklātu dialogu ar klientiem gan par ieguvumiem, gan arī par izaicinājumiem,” norāda Evijs Taube, LVRTC valdes loceklis.
“Baltic Cloud Forum 2025” rīko Baltijas vadošās IKT asociācijas: LIKTA (Latvija), ITL (Igaunija) un INFOBALT (Lietuva) sadarbībā ar VARAM. Konferences zelta partneris – TET, sudraba partneris – LVRTC, bronzas partneri – DATI Group, Microsoft, Oracle un SAP.
