Vecās sadzīves tehnikas un apgaismojuma iekārtu aizstāšana ar efektīvākiem risinājumiem daudziem cilvēkiem joprojām nav prioritāte – tā liecina uzņēmuma “Schneider Electric” veiktais pētījums Baltijas valstīs. Iedzīvotāji jaunas ierīces parasti iegādājas tikai tad, kad vecās vairs nedarbojas. Aktīvāk savas iekārtas maina lietuvieši un latvieši, savukārt igauņi ir pasīvāki.
Latvijā un Lietuvā 14% iedzīvotāju norāda, ka bieži meklē efektīvākus risinājumus un nomaina energoietilpīgas ierīces, savukārt Igaunijā to dara tikai 8%.
Lielākā daļa Baltijas iedzīvotāju ierīces maina vien tad, kad vecās pārstāj darboties. Tas attiecas uz 56% lietuviešu, 52% latviešu un 52% igauņu. Šāda rīcība liecina, ka energoefektivitāte tiek uztverta vairāk kā nepieciešamība, nevis apzināta izvēle.
Vēl 22–28% Baltijas iedzīvotāju nav nomainījuši nevienu ierīci pret efektīvāku, un to cilvēku īpatsvars, kuri arī nākotnē to neplāno darīt, Igaunijā ir gandrīz divreiz lielāks nekā Lietuvā vai Latvijā (12% salīdzinājumā ar 7–9%).
“Pētījuma rezultāti rāda, ka enerģijas taupīšanas risinājumi Baltijas valstīs vēl nav kļuvuši par ikdienas sastāvdaļu. Lielākā daļa tos ievieš tikai tad, kad tas ir nepieciešams, nevis plānojot ilgtermiņā, tādējādi paliek neizmantots būtisks potenciāls enerģijas patēriņa samazināšanai,” skaidro “Schneider Electric” komunikācijas un mārketinga vadītājs Latvijā Artūrs Zālītis.
Vismazāk aktīvi ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem – visās trīs valstīs šī grupa retāk nomaina ierīces pret efektīvākām. To var ietekmēt gan finanšu faktori, gan zemāks mājokļu īpašumtiesību īpatsvars šajā vecuma grupā. Latvijā visaktīvāk energoefektīvas ierīces izmanto Vidzemes un Zemgales reģionos.
“Daudzi neapzinās, ka augsti elektrības rēķini var būt saistīti ar vecām sadzīves ierīcēm, kas kļūst par īstiem enerģijas izšķērdētājiem. Piemēram, vecs ledusskapis dienā patērē apmēram 2-4 kWh elektrības – trīs līdz četras reizes vairāk nekā jauns, energoefektīvs modelis, kas patērē 0,5-1,5 kWh. Tādējādi ieguldījums ap 400 eiro jaunā ierīcē atmaksātos aptuveni trīs gadu laikā. Ja nomainītu vairākas neefektīvas ierīces, piemēram, trauku mazgājamo mašīnu, kopējais mājsaimniecības elektrības patēriņš un izmaksas varētu samazināties par 10–20%,” norāda A. Zālītis.
Jaunas ierīces ir ne tikai ekonomiskākas, bet arī klusākas, uzticamākas un videi draudzīgākas, padarot nomaiņu gan finansiāli, gan praktiski izdevīgu.
Lietuvieši visaktīvāk investē atjaunīgajā enerģijā
Pētījums atklāja, ka Lietuvas iedzīvotāji investē atjaunīgās enerģijas risinājumos aktīvāk nekā kaimiņi. Vairāk nekā piektā daļa (22%) aptaujāto lietuviešu norāda, ka jau ir uzstādījuši saules elektrostacijas, saules kolektorus vai siltumsūkņus. Igaunijā to izdarījuši ap 13%, bet Latvijā – tikai 8%. Tomēr lielākā daļa Baltijas iedzīvotāju šajos risinājumos vēl nav investējuši, lai gan daudzi apgalvo, ka to apsver.
Visaktīvākie investori atjaunīgajā enerģijā ir iedzīvotāji vidējā vecumā (40–59 gadi). Jaunieši izrāda interesi, bet parasti vēl nav uzstādījuši šādas sistēmas. Savukārt lielākā daļa vecāka gadagājuma iedzīvotāju (60–74 gadi) neplāno investēt: 40% Lietuvā, 66% Latvijā un 62% Igaunijā.
Saskaņā ar A. Zālīša teikto, jaunākie pētījumi rāda, ka ES ik gadu tērē 38 miljardus eiro elektrības importam, kas sedz apmēram 60% no enerģijas vajadzībām. Tas parāda stagnāciju elektrifikācijas un atjaunīgās enerģijas sektorā.
“Ne tikai Latvijā vai citās Baltijas valstīs, bet arī daudzās ES dalībvalstīs atjaunīgās enerģijas potenciāls – aptuveni 1000 GW – joprojām ir neizmantots. Tas ir desmitkārt vairāk nekā pašlaik uzstādītā jauda. Ja atjaunīgās enerģijas ieviešana paātrinātos līdz 2040. gadam, ES valstis ik gadu varētu ietaupīt apmēram 250 miljardus eiro,” uzsver A. Zālītis.
Lietuvā atjaunīgās enerģijas attīstību spēcīgi atbalsta valsts programmas, kas palīdz samazināt sākotnējo finansiālo slogu un saīsināt atmaksāšanās periodu, padarot šādus ieguldījumus pieejamākus un pievilcīgākus mājsaimniecībām.
Latvijā šobrīd ir pieejama viena galvenā atbalsta programma – EKII –, kas ļauj iedzīvotājiem saņemt līdz pat 70% kompensāciju par ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas risinājumos, piemēram, saules vai vēja enerģijas sistēmās, siltuma ražošanas iekārtās, siltumsūkņos, biomasas katlos un elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmās. Maksimālais pieejamais atbalsts ir 15 000 eiro, un pieteikumus šai programmai var iesniegt līdz 2029. gadam.
“Latviešiem, tāpat kā lietuviešiem, ir līdzīgas iespējas modernizēt apkures sistēmas un uzstādīt saules elektrostacijas. Igaunijā arī tiek piedāvāti atbalsta mehānismi, taču tie vairāk fokusējas uz daudzdzīvokļu ēku renovāciju un ilgtermiņa subsīdijām saražotajai enerģijai, nevis vienreizējām kompensācijām par iekārtu iegādi,” piebilst Artūrs Zālītis.
Lai gan valsts atbalsts būtiski ietekmē investīcijas atjaunīgajā enerģijā, lēmumus ietekmē arī citi faktori.
Svarīgākie apsvērumi ir pieslēguma nosacījumi elektrotīklam, elektrības cenas un valsts atbalsta līmenis. “Ja valsts nesedz pieslēguma izmaksas elektrotīklam, tas var kļūt par lielu šķērsli, jo šie izdevumi ir ievērojami. Vairāk patērētāju pieņem lēmumu investēt atjaunīgajos risinājumos, kad elektrības cenas ir augstas,” uzsver A. Zālītis, piebilstot, ka ilgtermiņā šādi ieguldījumi atjaunīgās enerģijas risinājumos ne tikai samazina izmaksas, bet arī veicina enerģētisko neatkarību un ilgtspējīgu attīstību visā reģionā.
