Kā citās valstīs tiek ieviesti atjaunīgās enerģijas projekti, kā notiek sadarbība starp pašvaldībām un vietējo kopienu, kā arī kādas praktiskas idejas varam pielietot Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojektā ELWIND? Plaša Baltijas valstu delegācija šos jautājumus devās noskaidrot divos izpētes braucienos uz Nīderlandi un Dāniju.
Latvija apņēmusies palielināt reģiona enerģētisko neatkarību, veicināt pāreju uz zaļās enerģijas ieguvi un, kā norādīts Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam, līdz 2030. gadam panākt 100% atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaru vietējam patēriņam. Vēja enerģijas izmantošana ir viens no risinājumiem, kā šos mērķus sasniegt, tādēļ strauji attīstās dažādu veidu vēja parki visā valstī, tai skaitā ELWIND, kas iecerēts atkrastē starp Pāvilostu un Jūrkalni.
Pārbaudītu modeļu pārņemšana var paātrināt progresu
Nīderlandei un Dānijai ir vēsturiski attīstīta un stabila atjaunīgās enerģijas nozare, kurā izmanto vēja un saules enerģiju, ražo amonjaku, zaļo ūdeņradi un e-metanolu, kā arī citus videi draudzīgus enerģijas veidus.
Apmeklējot dažādas ostas un ražotnes abās valstīs, Baltijas valstu pašvaldību un reģionu pārstāvji, uzņēmēji, mediji un viedokļi līderi varēja gūt uzskatāmu un praktisku piemēru, kā enerģijas projekti tiek attīstīti, ar kādiem izaicinājumiem saskaras, kā tos efektīvāk risināt un veidot dialogu ar sabiedrību.
Dānijas vizītē piedalījās arī vides entuziasts, raidījuma “Zaļais stūris” vadītājs un Madonas novada domes deputāts Māris Olte, kurš atzina: “Var teikt, ka mēs paviesojāmies nākotnē. Nākotnē no tāda viedokļa, kā tiek saprastas nākotnes enerģijas vajadzības, kā tiek domāts par to, kas ir pasaule un kas esam mēs tajā, kāds ir biznesa piegājiens, kā tiek izmantotas augstās tehnoloģijas. Dānijas pašvaldību pārstāvji parādīja, ka izaicinājumi ir, bet tos var atrisināt. Pats interesantākais tagad – saprast, kā atjaunojamās enerģijas projektu ieviešana notiks Latvijā, jo pašlaik mēs sastopamies ar “vīrusu – tikai ne pie manis”. Lai gan patiesībā Latvija ir parakstījusi dokumentus, kuros apņemas noteiktas saistības zaļā kursa ieviešanai. Mēs esam ilga ceļa sākumā.”
Iespējas vietējiem uzņēmumiem
Ne tikai enerģijas iegūšanas veidam un cenai ir nozīme, bet arī piegādes ķēžu stabilitātei un drošībai. Atkrastes vēja parki un citi enerģijas projekti sniedz ievērojamas iespējas attīstīties gan Latvijas ostām, gan vietējiem maziem un vidējiem uzņēmējiem, kā rezultātā neizbēgami rodas jaunas darba vietas. Piemēram, projektu attīstīšanā var iekļaut noteiktu procentu vietējo uzņēmumu – ēdinātāji, naktsmītnes, teritorijas labiekārtošana un uzkopšana, izejvielu iegāde, metālapstrāde, transportēšana un loģistika, reģiona darbinieki visdažādākajās jomās. Tās ir dažas no iespējām nodarbinātības veicināšanai Kurzemes reģionā.
Ciešas saites veidošana ar vietējām kopienām
Tam ir būtiska loma jebkura projekta attīstīšanā, tādēļ Dānijas un Nīderlandes pieredze sniedza dažas vērtīgas idejas. Piemēram, Nīderlandē ar likumu ir noteikts, ka jaunu enerģētikas projektu attīstībā nepieciešama iedzīvotāju līdzdalība. Abās valstīs attīstītāji aktīvi iesaistās darba grupās ar vietējiem iedzīvotājiem, veido uzraudzības padomes un pat piedāvā pūļa finansēšanas (crowdfunding) iespējas, tādējādi dodot iespēju iegūt daļu vēja parka savā īpašumā.
Cits risinājums ir dažāda veida ieguldījumi no attīstītāja puses, piemēram, vietējās infrastruktūras uzlabošana, ilgtspējīgākas sporta būves ar saules paneļiem, siltumsūkņiem un efektīviem izolācijas materiāliem, veloceliņi, parki, sporta laukumi, ceļi, mūzikas pasākumi, muzeja renovācija, jauns jumts skolai u.c.
“Ja iedomājamies Nīderlandi kā valsti, vēja parki jūrā ir viens no atpazīstamības simboliem, ar kuru tiek asociēta šīs valsts piekraste. Vēsturiski vēja enerģija Nīderlandē tika izmantota ūdens novadīšanai, graudu malšanai un citiem nolūkiem, vēja turbīnas ainavā bija redzamas jau deviņdesmitajos gados. Līdz ar to uzkrāta vērtīga pieredze, kā šādus projektus attīstīt, kā sadarboties valsts un pašvaldību līmenī, kā iesaistīt vietējās kopienas. Latvija vēl ir ceļā uz plašu zaļās enerģijas izmantošanu, bet jau vairākus gadus mēs domājam par reģionālo energoapgādes drošību un iespējām samazināt atkarību no fosilā kurināmā. Nīderlandes piemēri ir iedvesmojoši, un ceram, ka arī Latvijā izdosies pielietot vismaz daļu no šīs pieredzes, lai atjaunīgās enerģijas projekti ir saprotami un pieņemami visai sabiedrībai,” stāsta Laura Štrovalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos.
Stratēģiska pašvaldības pieeja
Dānijas un Nīderlandes pieredze rāda, ka pieaugot attīstītāju interesei izvietot vēja un saules parkus, pašvaldības šim jautājumam pieiet arvien stratēģiskāk un atbalsta tos projektus, kam ir lielāks vietējo iedzīvotāju atbalsts. Turklāt pašvaldības ieskatā enerģija nav “tikai” enerģija, bet iet roku rokā ar kopienas labklājību. Arī šeit jāizceļ piegādes ķēdes nozīmi un tās drošību. Sākoties karadarbībai Ukrainā, 2022. gadā strauji palielinājās enerģijas cenas, līdz ar to arī katrs Dānijas un Nīderlandes iedzīvotājs sajuta būtisku ietekmi un attiecīgi pieauga atbalsts atjaunīgajai enerģijai.
Iespējams, nākotnē arī Baltijas valstu pašvaldības izvērtēs interesentu projektus vairākās pieteikumu vērtēšanas kārtās līdz apstiprinās atbilstošāko. Bieži vien ieguvums pašvaldībām ir netiešs, kas drīzāk mērāms iedzīvotāju apmierinātībā un jaunu uzņēmumu vai biznesa nišu radīšanā.
