Mūsdienās darba un privāto dzīvi bez viedtālruņa iztēloties ir grūti: atbildam uz e-vēstulēm, pārskatām un rediģējam dokumentus, pieslēdzamies internetbankai, sērfojam sociālajos tīklos un veicam citas darbības. Tas nozīmē, ka nereti telefonā glabājam arī visai svarīgu informāciju, par kuras drošību tehnoloģiju speciālisti iesaka parūpēties laikus.
Šodien, Vispasaules drošāka interneta dienā, vadošā mobilo sakaru operatora „Tele2” tehniskā servisa vadītājs Gints Peičs piedāvā četrus padomus, kas palīdzēs aizsargāt tālrunī glabātos datus.
Publiskais internets – tikai pārlūkošanai
Iespēja pārlūkot internetu bezmaksas WiFi tīklos ir visai ērta, tomēr tas būtu jādara piesardzīgi. Internetbanku vai portālus, kuros jāievada savas paroles, kā arī citus e-pakalpojumus, kas saistīti ar sensitīvu informāciju, visdrošāk izmantot, pieslēdzoties operatora nodrošinātajam mobilajam internetam vai arī mājās.
Pubiskais WiFi tīkls paredzēts visiem. Tātad tas var būt pieejams ne tikai jums, bet arī kādam, kuram ir ļaunprātīgi nodomi. Lietojot to pašu bezmaksas interneta tīklu, ļaundaris var pieslēgties jūsu ierīcei un piekļūt tajā glabātajai informācijai. Starp citu, šādas datu noplūdes iespējamību varat samazināt, ja viedtālruņa iestatījumos norādīsiet, ka neļaujat jūsu tālrunim automātiski pieslēgties citām tīklā esošajām iekārtām. Drošības labad ir vērts atslēgt arī automātiskos Bluetooth vai GPS savienojumumus, ja tos neizmatojat.
Parole = datu šifrēšana
Modernajos telefonos parole pilda divus uzdevumus: tā ne tikai fiziski aizslēdz ierīci, bet arī šifrē tajā glabāto informāciju. Jo sarežģītāka un garāka būs parole, jo hakeriem būs grūtāk piekļūt viedtālrunī glabātajiem datiem.
Turklāt, ja tālrunī glabājat īpaši konfidenciālu informāciju, varat iepriekš parūpēties, lai tā pazustu, ja viedierīce negaidīti nonāktu ļaunprāšu rokās. Telefona iestatījumu drošības sadaļā jāatzīmē, ka visi tajā esošie dati jādzēš pēc izvēlēta skaita nesekmīgas pieslēgšanās mēģinājumiem.
Uzskats, ka visdrošākie ir biometrijas risinājumi – ierīces atslēgšana ar pirksta nospiedumu vai sejas atpazīšanas funkciju – ir maldīgs. Ja informācija ir vērtīga, pieredzējis hakeris izdomās veidu, kā to iegūt: dublēs pirksta nospiedumu no citas virsmas, kam esiet pieskāries, vai izmantos jūsu fotogrāfiju.
Viedierīcēm domātas antivīrusu programmas
Ierasts, ka antivīrusu programmas instalē datoros. Taču dažādi ļaunprātīgi vīrusi var piekļūt arī mobilajām ierīcēm. Daļa no tiem atceļo ar bezmaksas lietotnēm, kas ielādētas no neoficiālām vietnēm, citas izplatās bez lietotāja iejaukšanās. Lai savu viedierīci no tām aizsargātu, ir vērts savlaicīgi parūpēties par pienācīgu programmatūru.
Tās pieejamas lielā izvēlē. Piemēram, starp „Android“ tālruņiem radītajām antivīrusu programmām vienas no populārākajām ir „Avast Mobile Security 2019 – Antivirus & App Lock“, „AVG AntiVirus 2019 for Android Security“ un „Avira Antivirus Security 2019 – Antivirus & AppLock“. Tikmēr „Apple“ viedtālruņiem radīti „Avast Security & Photo Vault” un „Mobile Security & Wifi Scan“.
„Android“:
https://play.google.com/store/apps/details?id=com.antivirus&hl=en
https://play.google.com/store/apps/details?id=com.avast.android.mobilesecurity&hl=en
https://play.google.com/store/apps/details?id=com.avira.android
„iOS“:
https://itunes.apple.com/us/app/avast-security-photo-vault/id1276551855?mt=8
https://itunes.apple.com/us/app/mobile-security-wifi-scan/id724596345?mt=8
Uzticamas aplikācijas, rezerves kopijas un citi drošības pasākumi
Pirms ielādējat tālrunī kādu aplikāciju, pārbaudiet citu lietotāju atsauksmes par to. Izvairieties no nezināmas izcelsmes, aizdomīgu programmatūru ielādēšanas. Cits ieteikums: visiem svarīgajiem datiem, kas atrodas jūsu tālrunī, regulāri veidojiet rezerves kopijas. Pārējos datus regulāri izdzēsiet. Ja arī ļaundaris tiks jūsu telefonā, tam nebūs, ko nozagt, jo visa jums svarīgā informācija būs noglabāta kādā no mākoņpakalpojumiem vai cietajā diskā.
Vismaz reizi mēnesī iztīriet telefona atmiņu no aplikācijām vai datiem, kas jums vairs nav nepieciešami. Tas padarīs jūsu telefona darbību gan ātrāku, gan drošāku.
Atcerieties: sevi pasargāt patiesībā ir vienkārši! Neesiet vieglprātīgi un ieviesiet pāris drošus interneta lietošanas paradumus savā ikdienā!
One Response
Beigsiet tiražēt muļķības par nešifrēto WiFi bīstamību? Tas bija aktuāli gadus 15 atpakaļ, bet ne mūsdienās.
Gandrīz visas lapas mūsdienās izmanto drošu SSL šifrēšanu, internetbankas un e-pasti – gandrīž 100% gadījumos.
Veikt ARP Poisoning un MITM uzbrukumus var vienlīdz vienkārši gan nešifrētiem, gan šifrētiem WiFi tīkliem, kā arī parastiem tīkliem ar vadu. Viss kur nešifrēts WiFi ir nedrošāks ir tas ka iespējams veikt pasīvu trafika pārķeršanu kā arī vieglāk iekļūt lokālajā tīklā.