“Lai arī sabiedrības noturības jautājumi jau vairākus gadus ir tās dienaskārtībā, daudzi uzskata, ka Latvija – valsts iedzīvotāji un uzņēmumi ir gatavi krīzes situācijām, mūsu analīze diemžēl rāda pretējo. “Norstat” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka tikai 19% no Latvijas iedzīvotājiem pērn piedalījušies kādās civilās aizsardzības vai krīžu mācībās, bet 80% to nav darījuši,” norāda Ziemeļvalstu noturības organizācijas CIREN (Civilian Resilience Nordic), valdes loceklis Jānis Vanags.
“Katru gadu pieaug to uzņēmumu skaits, kuri nopietni strādā, lai tos praktiski sagatavotu krīzes situācijām. Daudzi tikai tagad ir sapratuši, ka izvairīties no satricinājumiem mēs nevarēsim, tāpēc labāk ir sākt rīkoties ātrāk. Mēs varēsim būt gatavi krīzes situācijām tikai tad, ja sadarbosimies, gan uzņēmumi, gan valsts sektors, gan arī plašāka sabiedrība,” norāda J.Vanags.
Šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā pirmo reizi notika Ziemeļvalstu noturības samits, kurā tā dalībniekus iepazīstināja ar rokasgrāmatu “Uzņēmumu gatavība un rīcība kara gadījumā”. Tās satura izveidē ņemta vērā arī Ukrainas pieredze, uzņēmumiem kara laikā saskaroties ar dažādiem izaicinājumiem.
Uzņēmumiem praktiski izmantojamo rokasgrāmatu izdevusi CIREN, kas arī organizē Ziemeļvalstu noturības samitu. Rokasgrāmata paredzēta uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem, kuri vēlas sagatavot savas organizācijas iespējamam valsts apdraudējuma gadījumam, kā arī ar saviem resursiem būt noderīgi valsts aizsardzībā.
Ziemeļvalstu noturības samits pulcēja līderus no uzņēmējdarbības, akadēmiskās vides, valsts pārvaldes, aizsardzības un tehnoloģiju jomām, lai stiprinātu sabiedrības noturību un krīžu gatavību. Samita dalībnieki apmainījās ar nesenāko pieredzi un meklēja jaunas pieejas, lai stiprinātu ekonomisko darbību, uzņēmumu pārvaldīto infrastruktūru, organizāciju gatavību ārkārtas situācijām, kā arī palīdzētu iedzīvotājiem Skandināvijā un Baltijā pretoties hibrīddraudiem un nekonvencionālām agresijas metodēm.
CIREN mērķis ir uzlabot Ziemeļeiropas iedzīvotāju un organizāciju spējas faktisku vai potenciālu dabas katastrofu, terora, hibrīddraudu/pelēkās zonas, militāro darbību vai citu antropogēnu katastrofu gadījumā, kā arī sekmēt lielāku noturību, stiprinot draudu samazināšanas un sagatavošanās pasākumus, reaģēšanu ārkārtas situācijās un veicinot darbības nepārtrauktību un atjaunošanu.
