Starp darba devēju nodrošinātajiem labumiem, kurus visvairāk novērtē Latvijas iedzīvotāji, ir gan vairāki “klasiski bonusi”, gan tādi, kas parādījušies salīdzinoši nesen. Vairākums jeb 75% kā nozīmīgāko labumu min veselības apdrošināšanu, bet 49% – elastīgu darba laiku, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA veiktās aptaujas dati. Kādas jaunākās tendences iezīmē pārmaiņas darbinieku paradumos un iegūst arvien lielāku nozīmi darba tirgū?
Pastāv ievērojamas atšķirības, kas darbiniekus visvairāk piesaista – dažādās grupās, piemēram, pēc vecuma un dzimuma.
Aptauju šā gada sākumā veica BALTA sadarībā ar tirgus izpētes datu vākšanas pakalpojumu sniedzēju Norstat Latvija, aptaujājot interneta vidē 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Veselības apdrošināšana – iekārojama, lai arī nav retums uzņēmumos
Aptauja atklāj, ka veselības apdrošināšanu visvairāk novērtē sievietes, pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, kā arī strādājošie ar vidējiem un augstiem ienākumiem. Savukārt elastīgu darba laiku par būtisku uzsver jaunieši, vadītāji, biroju darbinieki un aptaujātie, kuriem ir nepilngadīgi bērni.
“Darba ņēmēji aizvien biežāk sagaida, ka darba devējs parūpēsies par viņu fizisko un emocionālo labsajūtu. Veselības apdrošināšana ir viens no instrumentiem, kā apmierināt šīs gaidas abām pusēm izdevīgā veidā – vesels, apmierināts darbinieks ir daudz efektīvāks, produktīvāks un lojālāks. Tieši tāpēc veselības apdrošināšana mūsdienās ir plaši izplatīta darbinieku labumu groza sastāvdaļa ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs. Atšķiras tikai darba devēja piedāvāto apdrošināšanas programmu klāsts, apdrošināšanas segumu apmērs, kā arī laiks, kādā darbinieks var iegūt šo labumu – ir darba vietas, kur to piešķir uzreiz vai pēc pārbaudes laika, bet ir arī tādas, kur var nākties gaidīt pusgadu vai pat ilgāk,” skaidro BALTA Personāla departamenta direktore Santa Pedece.
Samērā augstu novērtētas tiek arī profesionālās attīstības iespējas, ko kā būtisku labumu min gandrīz katrs trešais aptaujātais. Savukārt pilnībā vai daļēji apmaksātas pusdienas un regulāru augļu vai uzkodu pieejamību darbavietā novērtē katrs piektais, īpaši jaunieši. Vienlaikus tas ir saistošs arī daudzbērnu vecākiem, kuriem varētu būt būtiski ietaupīt laiku, negatavojot pusdienas līdzņemšanai vai neapmeklējot ēdināšanas iestādes.
“Darba devēju cīņa par darbiniekiem pašlaik ir ļoti sīva. Izdevīgākā pozīcijā ir tie, kuri, veidojot darbinieku labumu grozu, ieklausās darbinieku vēlmēs un vajadzībās, nevis akli seko tendencēm un balstās pieņēmumos par to, kas varētu būt nepieciešams viņu darbiniekiem. Piemēram, apmaksātas skvoša vai baseina nodarbības visticamāk būs saistošas dažiem, kamēr papildu brīvdienas un transporta kompensācijas – daudziem,” uzsver BALTA pārstāve. “Ļoti bieži tas nozīmē meklēt kompromisus, jo visiem izpatikt ir neiespējami. Tāpēc esam gandarīti, ka BALTA darbinieku labumu grozu atzinīgi novērtē vairāk nekā 90% darbinieku.”
Motvējošākie faktori – atalgojums un pozitīva darba atmosfēra
Galvenais faktors, kas darba ņēmējus Latvijā mudina strādāt atbildīgi un sasniegt augstākos iespējamos rezultātus, ir atalgojums – to kā būtisku min 75% respondentu. Nozīmīgu lomu spēlē arī pozitīva darba atmosfēra (42%), droša un stabila darba vide (35%), jēgpilns darbs ar skaidri definētiem mērķiem un uzdevumiem (30%) un karjeras izaugsmes iespējas (25%).
Pozitīva darba vide, labas attiecības ar kolēģiem un regulārs vadības novērtējums daudz vairāk ietekmē sieviešu nekā vīriešu motivāciju, kamēr droša un stabila darba vide – vidēja un pirmspensijas vecuma cilvēku motivāciju. Strādājošie ar augstāko izglītību domā par karjeras izaugsmes iespējām, uzsverot jēgpilnu darbu ar skaidriem mērķiem.
“Aptaujas dati uzskatāmi parāda, ka Latvijas darba tirgū vērojama paradigmas maiņa – darba devēja reputāciju un pievilcību vairs nenosaka tikai piedāvātais atalgojums vai amats. Darba ņēmēji aizvien vairāk lūkojas pēc jēgpilna darba, kas sniedz gandarījumu, un darba vides, kur priekšplānā tiek izvirzīts cilvēks un viņa vajadzības, kur tiek pieņemti taisnīgi lēmumi un nodrošināts procesu caurspīdīgums, kur vadības solījumiem var uzticēties arī sarežģītos brīžos. Tādējādi darba devējiem, kuri vēlas saglabāt konkurētspēju, ir kritiski svarīgi veidot uzticībā un cilvēkcentrētā darba kultūrā balstītu organizāciju, kur solījumi atbilst praksē pieredzētajam un kur darbinieki jūtas patiesi novērtēti un iesaistīti,” tā S.Pedece.
