Par finanšu krāpniecības gadījumiem dzirdam būtībā katru dienu – izkrāpti 10, 50 vai pat 100 tūkstoši eiro. Pirmajā brīdī ir grūti pat aptvert, kāpēc cilvēki iekrīt un šķiras no tik ievērojamām naudas summām. Jo īpaši grūti to saprast, ja pašam vēl nav nācies saskarties ar šiem smalkajiem manipulatoriem, kas izmanto dažādus psiholoģiskos trikus. Tomēr iespējamība, ka tas var notikt ar ikvienu no mums digitālajā laikmetā, tikai palielinās.
Īpaši aktuāla finanšu krāpniecība ir bankām, kolektīvās finansēšanas platformām, un arvien biežāk uzmanības centrā nonāk arī kriptovalūtu biržas.
Krāpnieki ir psiholoģiskās manipulācijas meistari – viņi rada nepatiesu steidzamības sajūtu un izmanto cilvēku bailes palaist garām “izcilas” investīciju iespējas. Finanšu eksperti atzīst, lai arī noziedznieki nepārtraukti izgudro jaunas metodes, kā piesavināties cilvēku līdzekļus, tomēr vienlaikus upuri joprojām iekrīt arī vecu psiholoģisko triku slazdos.
Lielākā daļa cilvēku to neapzinās, bet krāpnieki bieži vien ir ļoti prasmīgi psihologi – viņi ir iemanījušies izmantot cilvēku dabisko vēlmi iegūt atlīdzību ātri un bez piepūles. Iegūt uzticību, radīt steidzamības un vienreizējas izdevības sajūtu, ko nekādā gadījumā nedrīkst palaist garām, tādejādi pamudinot cilvēku izdarīt impulsīvus lēmumus. Tāpēc atkal un atkal cilvēki tiek pievilti ar dažādiem viltus “bezmaksas” piedāvājumiem vai ātras peļņas solījumiem. Diemžēl šie lēmumi dārgi maksā – tiek zaudēti iekrājumi, investīciju nauda un uzticēšanās.
Tehnoloģijas pret krāpniekiem
Līdzīgi kā visā finanšu nozarē, kur apgrozās ievērojamas summas, arī kripto sektorā joprojām pastāv krāpniecības riski. Tomēr analizējot kopējos datus, varam secināt, ka darboties kripto sektorā šobrīd ir daudz drošāk. Piemēram, “Chainalysis” dati liecina, ka nelikumīgas darbības ar kriptovalūtām pēdējo gadu laikā ir sasniegušas savu zemāko līmeni.
Kā atzīst eksperti, lielā mērā tas ir noticis pateicoties spēcīgajai drošības infrastruktūrai, ko pakāpeniski ir izveidojuši un ieviesuši paši kriptovalūtu platformu operatori. Tiešsaistes draudu monitorings, moderni pretkrāpniecības aizsardzības risinājumi un proaktīva profilakse ir palīdzējusi novērst miljardos mērāmus zaudējumus.
Tomēr drošības speciālisti uzsver, ka ar tehnoloģiskiem aizsardzības pasākumiem vien nepietiek – svarīgi, lai piesardzību ievērotu arī paši cilvēki. Ja tehnoloģijas kļūst arvien efektīvākas personas datu aizsardzības jomā, krāpnieki ir spiesti arvien vairāk izmantot tiešu psiholoģisko manipulāciju pret lietotājiem.
Populārākie psiholoģiskie triki
Krāpnieki izmanto cilvēku vēlmi justies īpašam un veiksmīgam. Būtībā ikvienam patīk saņemt negaidītas dāvanas. Tāpēc krāpnieki veido emocionālu fonu un rada situācijas, kurās upurim šķiet, ka viņš ir unikāli izvēlēts vai ir radusies vienreizēja izdevība, kuru noteikti nedrīkst palaist garām. Šādu psiholoģisko triku mērķis ir apslāpēt apdomību un apiet racionālo domāšanu, lai radītu pozitīvu augsni pārsteidzīgiem un neapdomīgiem lēmumiem.
Līdzīgu ceļu mūsdienās iet dažas no biežāk izmantotajām krāpniecības shēmām kripto pasaulē – viltus dāvanu izlozes un tā dēvētās “rug pull” shēmas, kurās projektu veidotāji ieguldītājiem sola digitālos aktīvus apmaiņā pret nelielu ieguldījumu, pēc kura krāpnieki pazūd bez pēdām.
Bieži sastopams krāpniecības veids ir arī identitātes zādzība, izliekoties par citu personu vai institūcijas pārstāvi, lai izkrāptu paroles vai citus sensitīvus datus.
Vēl viena pieaugoša draudu kategorija ir tā dēvētā romantiskā krāpniecība – krāpnieki veido viltus emocionālas attiecības tiešsaistē un vēlāk manipulē ar upuriem, mudinot viņus aizdot vai “investēt” šķietami ienesīgos projektos, beigās piesavinoties līdzekļus.
Būtībā jebkurš straujas peļņas vai “bezmaksas” kripto solījums ir jāuztver kā brīdinājuma signāls – zīme, ka jums, visdrīzāk, ir darīšana ar krāpniecību.
Drošības tehnoloģijas darbojas efektīvi
Pasaulē atzītas un uzticamas finanšu institūcijas un platformas izmanto modernas tehnoloģijas, lai pasargātu savus lietotājus. Tiek izmantotas tiešsaistes uzraudzības sistēmas, datu šifrēšana un vairāku parakstu protokoli, lai novērstu nesankcionētu piekļuvi. Kriptovalūtu biržas lielāko daļu lietotāju līdzekļu glabā tā sauktajos “aukstajos makos” – bezsaistes glabāšanas risinājumos, kas piedāvā augstāku drošību. Lietotāju drošībai tiek piedāvāti arī papildu rīki, piemēram, divu faktoru autentifikācija (2FA), adrešu baltie saraksti un citi drošības risinājumi, kas mazina riskus un palīdz lietotājiem saglabāt pilnu kontroli pār saviem kontiem.
Piemēram, pateicoties dažādiem drošības risinājumiem, kriptovalūtu birža Binance 2024. gadā novērsa vairāk nekā 4,2 miljardu ASV dolāru iespējamos zaudējumus krāpniecību dēļ. Savukārt sadarbībā ar tiesībsargājošām iestādēm tika atgūti vairāk nekā 88 miljoni nozagtu vai kļūdaini pārskaitītu līdzekļu.
