Tehnoloģijas un mākslīgais intelekts cilvēkiem nemitīgi sniedz jaunas iespējas un palīdz mainīt ikdienas ieradumus. Viens no šobrīd aktuālākajiem sasniegumiem ir deepfake jeb dziļviltojuma tehnoloģijas – cilvēka smadzeņu iedvesmotas sistēmas, kas veidotas, ar neironu tīklu palīdzību apstrādājot milzīgus datu apjomus, un prot mācīties un apgūt jaunas prasmes, izvērtējot dažādus cilvēku rādītus piemērus. Šīs tehnoloģijas jau pavisam drīz var parādīties mūsu ikdienā, tāpēc ikvienam vērts izprast, kā tās darbojas, ko tās sniedz sabiedrībai un kā tās atpazīt.
Vērtīgs pienesums sabiedrības attīstībai un labklājībai
Deepfake tehnoloģijas būtībā spēj pavisam reālistiskā veidā imitēt cilvēku, aizstājot līdz šim izmantotās tehnoloģijas, piemēram, robotus, kas lielākajā daļā gadījumu skaidri atšķirami no dzīvas būtnes. Tās darbojas, pateicoties sistēmai, kura prot analizēt informāciju un mācīties no apjomīgām datu bāzēm, tādējādi apgūstot cilvēkam līdzīgas iemaņas, piemēram, runas spējas, domāšanu un prasmi noturēt sarunu. Tā rezultātā ar deepfake palīdzību tiek izveidots audiovizuāls materiāls šķietami reālistiskas personas veidolā – tas var būt sociālajos tīklos redzams video ar kāda pazīstama aktiera uzrunu vai uzņēmuma pārstāvja pārdošanas zvans, kuru grūti atšķirt no sarunas ar īstu cilvēku.
Kā norāda eksperti, dziļviltojuma tehnoloģijām ir daudz pozitīvu izmantošanas iespēju dažādās jomās. “Deepfake paver jaunas iespējas pedagogiem pasniegt inovatīvākas un saistošākas mācību stundas ar dažādu zinātnieku vai vēsturisku personību iesaisti, un tās var kļūt arī par vērtīgu rīku kultūras jomā, atdzīvinot muzeju ekspozīcijas. Tāpat dziļviltojuma tehnoloģijas ļauj cilvēktiesību aktīvistiem un žurnālistiem saglabāt anonimitāti un aizsargāt privātumu dažādās situācijās, kā arī izmeklētājiem rekonstruēt notikuma vietu kriminālizmeklēšanas ietvaros – šo tehnoloģiju pielietojuma iespēju saraksts ir plašs un pieaug ik dienas,” dalās Inese Šuļžanoka, “Huawei Technologies Latvia” komunikācijas vadītāja. Savukārt Reinis Zitmanis, informācijas tehnoloģiju speciālists digitālā mārketinga aģentūrā “Itero.eu”, papildina, ka deepfake tehnoloģiju potenciāls redzams arī izklaides industrijā, piemēram, datorspēles ar mūsu iemīļotajiem aktieriem, senas melnbaltās kinolentes, kas pārtapušas krāsainās, iemīļoti aktieri, kuri atdzīvojušies mūsdienīgu kinofilmu turpinājumos – tie ir tikai daži no dziļviltojuma tehnoloģiju izmantošanas piemēriem, kas jau radīti un tiek izmantoti praksē.
Uzdevums ikvienam – mācīties un palīdzēt atpazīt realitāti no dziļviltojuma
Reizē ar deepfake tehnoloģiju plašajām pielietošanas iespējām nereti izskan arī bažas par to potenciālajiem riskiem. Piemēram, dziļviltojuma tehnoloģijas var tikt izmantotas cilvēku maldināšanai, izplatot nepatiesu informāciju ar svešas identitātes palīdzību. IT speciālists uzsver, ka problēma slēpjas arī šo tehnoloģiju pieejamībā, jo vairums šodien radītā dziļviltojuma satura ir radīts, izmantojot vienkāršas tehnoloģijas un pat viedtālruņus. Taču par bīstamāko deepfake tehnoloģiju pielietojuma veidu var uzskatīt politiskos nolūku īstenošanu un sabiedrības viedokļa ietekmēšanu. “Ar dziļviltojuma tehnoloģiju palīdzību mākslīgi izveidoti politiķu izteikumi vai it kā ierakstītas balss sarunas var nodarīt lielu ļaunumu, vairojot šaubas un uzticēšanos gan politiķiem, gan valdībai kopumā,” norāda Zitmanis.
Par laimi, risinājumus ļaunprātīgai mākslīgā intelekta izmantošanai var rast, izmantojot tādas tehnoloģijas kā neironu tīkli, skaidro Huawei. “Ar to palīdzību iespējams analizēt dabisko valodu un attēlus un atšķirt autentiskus video no dziļviltojumiem. Procesa automatizēšanai tiek izmantota arī mašīnmācīšanās un API (Application Programming Interface) jeb lietojumprogrammu saskarne, kas ar laiku spēs automātiski atklāt, novērtēt un likvidēt ar deepfake radīto viltus informāciju, kā arī izsekot to līdz pat datu avotam, lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos un pasargātu sabiedrību,” papildina Inese Šuļžanoka. Vienlaikus Reinis Zitmanis uzsver, ka tad, ja saturs veidots, izmantojot vienkāršas tehnoloģijas vai viedtālruņus, arī ar neapbruņotu aci iespējams saskatīt, ka, piemēram, video redzamās sejas mīmika šķiet dīvaina un atšķiras arī ādas tonis vai apgaismojums. “Tomēr mums jābūt gataviem, ka šīs tehnoloģijas cilvēkiem kļūst arvien pieejamākas un labākas, tāpēc jau pēc pāris gadiem mēs vairs nevarēsim atšķirt pat ar viedtālruņa lietotnēm veidotu deepfake saturu,” skaidro eksperts.
Nozarē jaunu tehnoloģiju izstrāde un pielietojuma iespēju meklēšana noris katru dienu, arī deepfake virzienā, un eksperti ir vienisprātis – dziļviltojuma tehnoloģijas nākotnē kļūs aizvien aktuālākas, populārākas un pieejamākas. To potenciāls ikviena cilvēka ikdienas uzlabošanā ir neizmērāms, tomēr līdz to pilnvērtīgai un plašākai pielietošanai gan tehnoloģiju izstrādātājiem, gan lietotājiem priekšā ir garš ceļš ar deepfake iepazīšanu, izpratni, kā arī drošības pilnveidošanu. Taču kas to lai zina – varbūt jau tuvāko gadu laikā laika ziņu diktori varēs izbaudīt ilgāku miegu no rīta, ļaujot rīta ziņas vadīt viņu virtuālajiem asistentiem, un ikviens no mums beidzot iegūs risinājumu mūžīgajam jautājumam “kā atrasties divās vietās vienlaikus?”.
