Augstākajā izglītībā šobrīd notiek paradigmas maiņa, parādoties arvien jaunām mācību metodēm, modeļiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Pasaulē notiekošais rada jaunus izaicinājumus, un pēc ekspertu domām tieši nepārtraukta un ilgtspējīga tehnoloģiju un izglītības nozares sadarbība var rast sabiedrībai nozīmīgus atklājumus un risinājumus. Huawei eksperti atklāj trīs soļus, kas jāveic, lai veicinātu auglīgu sadarbību starp divām pasaulēm un daudzsološu nozares nākotni turpmākajos gados.
Jāattīsta pētniecība
Tieši tehnoloģiju nozare var palīdzēt augstākās izglītības iestādēm attīstīt pētniecības virzienu, daloties savā pieredzē un problēmās, ar kurām nācies saskarties, kā arī nodrošinot tik nepieciešamo finansējumu dažādu jaunu projektu virzībai. Augstskolām jau sen ir bijusi nozīmīga loma fundamentālajos pētījumos, kas virza tehnoloģiju attīstību visā pasaulē, tāpēc izglītības un tehnoloģiju pasaulēm būtu jāsadarbojas, lai novērstu potenciālos šķēršļus. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmums Huawei, kas sadarbojas ar vairāk nekā 300 augstskolām un 900 pētniecības institūtiem un uzņēmumiem visā pasaulē, katru gadu pētniecībā iegulda vismaz 10 % no saviem ieņēmumiem un ir apņēmies ik gadu ieguldīt vismaz 400 miljonus ASV dolāru augstskolu partnerību stiprināšanā.
Jāveido ilgtermiņa ieguldījumi
Lai panāktu reālu sociālekonomisko ietekmi, ir nepieciešami ilgtermiņa ieguldījumi. Inovāciju iespējas, kas ir riskantākas, ilgtermiņa un lielāka mēroga, bieži vien nodrošina vislielāko potenciālu pozitīvai sociālajai atdevei. Uzlabojot savstarpējo sadarbību, augstākās izglītības iestādes spēs labāk izprast, kas nepieciešams sabiedrībai un līdz ar to arī tehnoloģiju attīstībai, un tādējādi fundamentālie pētījumi var ātrāk nonākt pielietojuma fāzē. Tehnoloģiju nozare, sadarbojoties ar akadēmisko aprindu pārstāvjiem, kopīgi var definēt nozares lielākos izaicinājumus un veikt pētījumus šo izaicinājumu novēršanai. Tas palīdzēs identificēt vienotu nozares redzējumu un izpētīt nākamās paaudzes tehnoloģijas, lai nodrošinātu, ka pētniecība un talants neatpaliek no jaunākajiem sasniegumiem.
“Pasaulē notiekošais nemitīgi rada jaunus izaicinājumus, un daudz inovatīvu atklājumu dzimst, risinot sabiedrībā samilzušās problēmas, piemēram, globālā sasilšana, pandēmija un noziedzība prasa nodrošināt augstvērtīgas tehnoloģijas, vakcīnas vai labākus drošības risinājumus. Ja vēlamies mazināt plaisu starp izglītības un tehnoloģiju nozari un veicināt inovāciju attīstību, ir ārkārtīgi svarīgi sadarboties, lai augstskolu studentus iepazīstinātu ar reālām problēmām, ar kurām saskaras nozare, un sagatavotu viņus turpmākajai karjerai,” skaidro Huawei Technologies Latvia komunikācijas vadītāja Inese Šuļžanoka.
Jāatbalsta tehnoloģiju talanti
Augstākās izglītības iestādēm un tehnoloģiju nozarei jāveic kopīgi pētījumi un jāattīsta jaunie talanti, lai radītu darbaspēku ar nākotnes prasībām atbilstošām prasmēm un veicinātu inovāciju virzību. Iespējams, ņemot vērā ar to saistītos riskus un izmaksas, inovācijas ātrāk tiks ieviestas jomās, kurās jau ir pieejami talanti un aprīkojums. Šobrīd Huawei paspārnē strādā 15 000 fundamentālo zinātņu pētnieku, tostarp vairāk nekā 700 doktoru matemātikā, 200 doktoru fizikā un ķīmijā un vairāk nekā 5000 doktoru inženierzinātnēs.
Tomēr talantu attīstība nav tikai augstskolu atbildība – nozarei ir jāatbalsta mācību iestādes, lai apmierinātu milzīgo talantu pieprasījumu. Šogad Huawei plāno rīkot vismaz desmit Tech Arena konkursus desmit dažādās valstīs, tostarp Francijā, Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Zviedrijā. Tech Arena un līdzīgi ar tehnoloģiju nozari saistīti konkursi vietējiem talantiem piedāvā platformu, kas var palīdzēt uzlabot savas prasmes, un rada telpu starp nozari un akadēmiskajām aprindām, kur talantīgi studenti var apgūt jaunus veidus, kā pielietot savas akadēmiskās zināšanas, risinot reālas problēmas. Tāpat uzņēmums katru gadu rīko starptautisko tehnoloģiju apguves programmu “Seeds for the Future”, kas norisinās arī tepat, Latvijā. Tajā vietējiem studentiem ir iespēja izzināt jaunākās tehnoloģiju tendences un mācīties no nozares labākajiem ekspertiem. Savukārt šo zināšanu radītā komerciālā vērtība veicina jaunus pētījumus un atklājumus. Šie centieni palīdzēs novērst kritiskās digitālo prasmju nepilnības, kas novērotas visā pasaulē un dažādos tirgos. Piemēram, Eiropas Komisija ir izstrādājusi “Digitālās desmitgades” stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt 20 miljonus IKT speciālistu un pamatprasmes vismaz 80 % ES iedzīvotāju.
