Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē mēneša pamatalgas pieaugums šogad ir 6,1% – tas ir zemākais vidējais pieaugums nozarē pēdējo piecu gadu laikā (7,6% – 2021. gadā, 11,1% – 2022. gadā, 12,8% -2023. gadā un 7,4% – 2024. gadā). Gada kopējais atalgojums audzis par 8,4%, kas norāda arī uz darba samaksas mainīgās daļas pieaugumu, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais pētījums par atalgojumu IKT nozarē.
Turpinoties pērn novērotajam, algu pieaugumi darbiniekiem arī šogad ir bijuši mērenāki un individuālāki. Tas liecina par būtiski lēnāku nozares izaugsmi un arī nepieciešamību pārskatīt izmaksas daļā organizāciju. 48% organizāciju tika samazināts darbinieku skaits, kamēr 42% organizāciju tas tika palielināts, bet 10% organizāciju darbinieku skaits saglabājās nemainīgs.
Pētījumā, kurā piedalījās 86 organizācijas, sniedzot datus par 13 252 darbiniekiem, secināts, ka 96% organizāciju nākamajos 12 mēnešos plāno pārskatīt un palielināt mēneša pamatalgu darbiniekiem, kamēr 89% prognozē, ka palielināsies arī gada kopējais atalgojums, kas ietver prēmijas. 71% organizāciju līdz gada beigām plāno palielināt darbinieku skaitu, kamēr 17% neplānot mainīt darbinieku skaitu, bet 12% – samazināt kopējo darbinieku skaitu.
“Šajā gadā novērotais atalgojuma pieaugums ir vēl lēnāks, nekā pērn, un saskan IKT organizāciju pagājušajā vasarā prognozētajiem +6,2%. Iepriekšējo gadu augstā inflācija un tās ietekme, kā arī augstais pieprasījums pēc nozares speciālistiem ir pierimis, ko atspoguļo arī salīdzinoši zemāks atalgojuma pieaugums. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem mazāk organizāciju plāno palielināt darbinieku skaitu 2026. gadā, un arī lielāks īpatsvars uzņēmumu šogad ziņo par darbinieku skaita samazinājumu,” skaidro “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante Dace Tauriņa.
“Individuālāka pieeja algu pārskatos ir vērojama arī tādēļ, ka organizācijas, gatavojoties ES Darba samaksas pārredzamības direktīvas prasību izpildei, arvien vairāk balansē iekšējo atalgojuma sistēmu ietvaros. Lai arī šī tendence vēl nav ļoti izteikta, tomēr ietekme pieaug,” turpina D.Tauriņa.
Tika analizēts arī labumu grozs, kas tiek piedāvāts darbiniekiem. Vidējais budžets, kas gadā tiek veltīts dažādu papildubonusu nodrošināšanai vienam darbiniekam, ir 2 046 EUR (aptuveni +10% pieaugums, salīdzinājuma ar pērno gadu, kad vidējais budžets bija 1 871 EUR). Vislielākais pieejamības pieaugums ir vērojams apmaksātai autostāvvietai darba vietā vai autostāvvietas maksas kompensēšana (+8%), atpūtas un spēļu zonu izveidei / uzturēšanai (+7%) un atbrīvošanas pabalstiem (+9%). Savukārt, populārākie labumi, ko piedāvā organizācijas, joprojām ir: veselības apdrošināšana (piedāvā 99% organizāciju), izklaides pasākumi (97% organizāciju), iespēja strādāt attālināti (96% organizāciju), elastīgs darba laiks (94% organizāciju), bezmaksas uzkodas un dzērieni darba vietā (91% organizāciju), apmaksāta auto stāvvieta vai autostāvvietas maksas kompensēšana (90% organizāciju) un apmaksāts papildu atvaļinājums vai brīvas dienas (86% organizāciju).
2025. gada IKT nozares atalgojuma pētījums atspoguļo atalgojuma tendences un praksi darba tirgū Latvijā. Pētījums iekļauj informāciju par dažādām darba tirgus atalgojuma praksēm, kā arī prezentē atalgojuma līmeņus dažādos griezumos un amatos. “Figure Baltic Advisory” ir darba tirgus izpētes un vadības konsultāciju uzņēmums Baltijā. Kopš 2007. gada uzņēmums veic atalgojuma pētījumus un ar to saistītos jautājumos konsultē savus klientus visā Baltijā. Agrāk “Figure Baltic Advisory” Igaunijā un Latvijā bija pazīstams kā “Fontes”, bet Lietuvā pētījumi tika veikti ar nosaukumu “Baltic Salary Survey”.
