Interese par jauniem automobiļiem Latvijā šogad ir piedzīvojusi bumu – pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu jaunus auto pirka par gandrīz 30 % vairāk, savukārt lietotu automobiļu segmentā ir novērojama neliela stagnācija – tirdzniecība šogad ir palielinājusies tikai par aptuveni 1 %, liecina Auto asociācijas dati. Augšupeja ir bijusi arī Lietuvā, kur jauno automobiļu tirgus piedzīvojis 41 % kāpumu, savukārt Igaunijā, nodokļu politikas dēļ, bija novērojams pat 40 % kritums. Tostarp galvenie vieglo automobiļu tirgus virzītājspēki šogad ir juridiskās personas un līzings, kas kopā pieauguši par gandrīz 30 %.
Gandrīz divas trešdaļas (64 %) no jaunajiem pasažieru automobiļiem iegādājās juridiskās personas un tikai 36 % – privātpersonas. Pie tam daļa bija lieli korporatīvi darījumi, kur jaunas pasažieru automašīnas iegādājās dažādu mobilitātes risinājumu un auto nomas pakalpojumu sniedzēji (Bolt, CityBee u. c.). Fakts, ka iedzīvotāju vidū pieaug pieprasījums pēc autonomas un citiem mūsdienīgiem mobilitātes risinājumiem, iespējams, ir nedaudz samazinājis pieprasījumu pēc jauniem auto privātpersonu segmentā. Lai arī šeit pirmajā pusgadā novērojām 26 % pieaugumu.
Otrs nozīmīgs tirgus faktors, kas šogad ir būtiski ietekmējis jauno automobiļu iegādes tirgu, ir līzinga pakalpojumu pieejamība, jo procentu likmes ir ievērojami samazinājušās un kļuvušas pievilcīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Līdz ar to līzinga darījumu īpatsvars šā gada pirmajos sešos mēnešos ir palielinājies līdz 61,3 %, savukārt tiešie darījumi veidoja vairs tikai 38,7 %.
Papildu faktors, kas veicina līzinga popularitāti, ir auto dīleru nodrošinātie vienas pieturas pakalpojumi. Proti, iegādājoties jaunu automobili, vienlaikus ir iespējams noformēt gan līzingu, gan arī apdrošināšanu. Tostarp speciālisti palīdz auto pircējiem izvēlēties savām vajadzībām ekonomiski izdevīgākos piedāvājumus – kā vislabāk finansēt un pie kā visizdevīgāk apdrošināt. Šobrīd visu var izdarīt vienuviet un vairs nav jāiet uz banku, nav jāmeklē apdrošinātājs.
Jauna elektroautomobiļa iegādes gadījumā vienlaikus bija iespējams noformēt arī visus nepieciešamos dokumentus valsts atbalsta saņemšanai. Tas nav mazsvarīgi, jo jaunu elektroautomobiļu reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā pieauga par 27,5 %, veidojot 6,6 % no visiem nopirktajiem jaunajiem vieglajiem pasažieru automobiļiem. Turklāt aizpildīt visu nepieciešamo dokumentāciju paša spēkiem ne katram varēja izdoties ar pirmo reizi.
Valsts atbalsta programma bija lielisks risinājums, kas veicinājis videi draudzīgu automobiļu iegādi gan Latvijā, gan arī Lietuvā un Igaunijā. Kā parāda citu valstu pieredze, atceļot šādas valsts atbalsta programmas, elektroautomobiļu iegādes apjomi jūtami samazinās. Mazāk gan tas ir attiecināms uz Ķīnas elektroautomobiļiem, piemēram, BYD, kas spēj piedāvāt cenas ziņā ļoti konkurētspējīgus “zaļos” automobiļus, pēc kuriem ir salīdzinoši augsts pieprasījums arī tad, ja nav pieejams atbalsta programmu finansējums.
Valsts atbalsts ir veicinājis arī plug-in jeb ārējās uzlādes hibrīdu popularitāti visās trīs Baltijas valstīs, jo daudzi klienti tos izvēlas kā piemērotāko alternatīvu elektromobiļa iegādei. Tiem ir mazs degvielas patēriņš un mazas emisijas, vienlaikus nodrošinot līdz pat 1000 kilometru nobraukumu ar vienu uzpildi – piemēram, BYD SEAL U DM-i, kas šobrīd ir viens no populārākajiem jaunajiem ārējās uzlādes hibrīdiem Latvijā.
Valsts politikai kopumā ir ļoti nozīmīga loma jaunu automobiļu tirdzniecībā, un to spilgti šobrīd varam redzēt Igaunijā, kur ir novērojams ārkārtīgi spēcīgs kritums jaunu vieglo automobiļu tirdzniecības tirgus segmentā. Automobiļu reģistrācijas nodokļa izmaiņas un PVN paaugstināšana par diviem procentpuktiem ir būtiski samazinājusi iedzīvotāju pirktspēju Igaunijā. Salīdzinoši mazāk tas ir ietekmējis komerctransporta tirgu, un uzņēmumi savām biznesa vajadzībām turpina iegādāties jaunus automobiļus, lai arī mazākos apjomos. Arī šajā gadījumā kā risinājums tiek izmantots līzings, kas ļauj sadalīt izmaksas ilgākam laika periodam un labāk pārvaldīt finanšu saistības.
Pie tam Igaunijā, atšķirībā no Latvijas un Lietuvas, uzņēmēju vidū populārāks ir nevis finanšu, bet operatīvais līzings, kas dod priekšroku elastīgam transportlīdzekļu nomas modelim bez īpašumtiesību iegūšanas. Operatīvais līzings ļauj uzņēmumiem arī efektīvāk plānot izmaksas, jo auto netiek uzskaitīts bilancē un nomas maksājumi bieži ir atskaitāmi kā izdevumi. Līdz ar to Igaunijā populāra ir automobiļu noma pēc operatīvā līzinga nosacījumiem uz 5–6 gadiem, pēc tam to mainot uz jaunāku modeli. Līdzīga prakse ir arī Polijā, kur līdz pat 90 % uzņēmumu izvēlās automobiļu nomu operatīvajā līzingā 2–3 gadu periodā.
Kā redzam, jauno automobiļu tirgus Latvijā šogad piedzīvo ievērojamu izaugsmi, ko veicina juridisko personu aktivitāte, pievilcīgāki līzinga nosacījumi un valsts atbalsts videi draudzīgiem transportlīdzekļiem. Savukārt Inchcape Latvija ikdienas pieredze rāda, ka autolīzingā varam novērot pieprasījuma pieaugumu pēc integrētiem finansēšanas un apdrošināšanas risinājumiem, kas atvieglo pirkuma procesu gan uzņēmumiem, gan privātpersonām.
