Digitālās tehnoloģijas kļūst par vienu no galvenajiem instrumentiem Eiropas Savienības ceļā uz ilgtspējīgu nākotni. Mākslīgais intelekts, mākoņskaitļošana un citi viedie risinājumi jau šobrīd palīdz samazināt enerģijas patēriņu, optimizēt resursu izmantošanu un padarīt uzņēmumu darbību videi draudzīgāku. Taču, lai šo potenciālu izmantotu pilnībā, ir būtiski mainīt domāšanu arī programmatūras izstrādes procesā – pievēršot uzmanību ne tikai funkcionalitātei, bet arī efektivitātei, uzturēšanai ilgtermiņā un ietekmei uz vidi.
Mēs dzīvojam digitālajā laikmetā, kurā dati tiek radīti nepārtraukti un milzīgā apjomā – tiek lēsts, ka 90% no visiem pasaules datiem ir radīti vien pēdējo pāris gadu laikā. Turklāt šo datu apjoms ik pēc diviem gadiem teju dubultojas. Tas nozīmē – arvien vairāk tiek noslogoti serveri, datu centri, tiek patērēts vairāk elektroenerģijas un palielinās ietekme uz vidi. Datu uzglabāšana un apstrāde kļūst arvien dārgāka gan uzņēmumiem, gan sabiedrībai kopumā. Taču šī problēma ir risināma, vai vismaz ir iespējams samazināt šo ietekmi. Var veidot IT sistēmas un programmatūru tā, lai tā būtu ne tikai jaudīga un ērta lietošanai, bet arī efektīva un videi draudzīga.
Pārdomāta datu pārvaldība – pirmais solis ceļā uz efektivitāti
Bieži vien uzkrājam datus “katram gadījumam”, taču šāda pieeja rada vairāk problēmu nekā ieguvumu. Katra faila, e-pasta vai attēla saglabāšana aizņem vietu un resursus. Nereti šie dati tiek glabāti gadiem ilgi, kaut gan tiem vairs nav nekāda pielietojuma. Šāda “drošības pēc” domāšana ir saprotama, bet tā rada milzīgu datu apjomu, kuru apstrāde prasa gan jaudīgākus serverus, gan vairāk elektrības.
Efektīva datu pārvaldība sākas ar vienkāršu jautājumu: vai mums šie dati tiešām ir nepieciešami? Ne vienmēr uz to ir viegli atbildēt, taču uzņēmumiem ir iespēja veikt regulāru datu auditu – pārskatīt, kāda informācija tiek uzkrāta, cik bieži tā tiek izmantota un vai tās uzglabāšanai ir jēga? Īpaši svarīgi tas ir gadījumos ar fizisku personu datiem – tie jāglabā tikai tad, ja ir skaidrs mērķis un pamats, kā to nosaka arī Vispārīgā datu aizsardzības regula.
“Helmes Latvia” vadošais risinājumu arhitekts Pauls Barkāns
Par ilgtspēju jādomā jau izstrādes sākumā
Efektīva sistēma sākas jau pirmajā posmā – idejas un analīzes līmenī. Kad uzņēmums sāk plānot jaunu sistēmu vai mobilo lietotni, svarīgi saprast, kādi dati būs patiešām nepieciešami un kā tos izmantos. Šajā posmā tiek izvērtētas biznesa vajadzības, lietotāju paradumi un iespējamie risinājumi. Bieži vien analīzes gaitā atklājas, ka nemaz nav jāapkopo vai jāapstrādā milzīgs datu apjoms, lai sasniegtu vajadzīgo rezultātu. Rūpīgāka sākotnējā analīze palīdz ietaupīt laiku, samazināt izstrādes izmaksas un radīt programmatūru, kas strādā ātrāk un prasa mazāk resursu.
Piemērotākās tehnoloģijas konkrētajam risinājumam
Kad es kā risinājumu arhitekts iesaistos projektā, viens no maniem uzdevumiem ir palīdzēt izvēlēties piemērotākās tehnoloģijas konkrētajam risinājumam. Tas nozīmē – ne tikai nodrošināt, lai sistēma darbotos, bet, lai tā būtu arī ātra, uzticama un ilgtspējīga. Piemēram, sistēma, kurā tiek veikti maksājumi, prasa daudz augstākus drošības standartus, nekā vienkārša informatīva vietne. Tāpēc ir būtiski jau sākumā saprast, vai būs nepieciešama autentifikācija, vai sistēmai jābūt savienotai ar citām platformām, vai tajā būs jāstrādā ar sensitīvu informāciju u.tml. No šiem lēmumiem ir atkarīga arī programmēšanas valodu un rīku izvēle. Dažkārt risinājums, kas sākumā šķiet sarežģītāks, ilgtermiņā atmaksājas – tas darbojas efektīvāk un izmanto mazāk resursu.
Vienkāršs dizains – gan cilvēkam, gan videi draudzīgāks
Dizains nav tikai tas, kā vietne izskatās – tas ietver arī to, kā sistēma tiek lietota: cik ērti lietotājam ir orientēties, cik ātri tiek veikti klikšķi, cik vienkārši ir piekļūt vajadzīgajai informācijai. Sarežģīts dizains var būt vizuāli iespaidīgs, taču tas bieži vien patērē vairāk datu un enerģijas. Piemēram, krāsainas animācijas, sarežģītas pārejas vai lieki grafiski elementi ne tikai apgrūtina lietošanu, bet arī patērē lielāku jaudu no serveriem un arī lietotāja ierīces. Tāpēc svarīgi ir atrast līdzsvaru – padarīt sistēmu pievilcīgu, bet arī vieglu un ātru. Turklāt, domājot par lietotāju ērtībām, iespējams ieviest arī funkcijas, kas saudzē acis un taupa enerģiju – piemēram, tumšais režīms vai iespēja regulēt spilgtumu.
Savlaicīgi padomāt par sistēmas uzturēšanu
Pēc tam, kad programmatūra ir izstrādāta, sākas tās dzīves cikls – lietošana un uzturēšana. Šajā posmā ir svarīgi nepārtraukti uzraudzīt sistēmas darbību – vai tā darbojas efektīvi, vai parādās kļūdas, vai veiktspēja nesamazinās. Tikpat nozīmīga ir arī testēšana – gan pirms sistēmas palaišanas, gan vēlāk. Tas ļauj laikus atklāt problēmas un nodrošināt, ka sistēma strādā kā paredzēts. Testēšanu iespējams veikt manuāli vai automatizēti, taču arī šeit svarīgs ir līdzsvars – testēt tikai to, kas tiešām nepieciešams, un izvērtēt, kā tas ietekmē servera noslodzi un enerģijas patēriņu.
Ilgtspēja IT jomā – ieguldījums nākotnē
Ilgtspējīga pieeja programmatūras izstrādē nav tikai teorētisks koncepts vai modes tendence. Tā ir reāla, praktiska rīcība, kas palīdz uzņēmumiem darboties efektīvāk, ietaupīt līdzekļus un mazināt ietekmi uz vidi. Katra sistēmas izstrādes fāze – no idejas un analīzes līdz uzturēšanai – piedāvā iespējas pieņemt gudrākus lēmumus. Lai gan šāda pieeja var prasīt rūpīgāku plānošanu un sākotnēji vairāk darba, ilgtermiņa ieguvumi ir acīmredzami. Ne tikai uzņēmuma budžetam, bet arī videi, kurā dzīvojam. Šodien veidots gudrs IT risinājums nozīmē ilgtspējīgu nākotni rīt.
