Mākslīgā intelekta (MI) izmantošanā uzņēmumos Latvija apdzen Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas. “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā ir 8,8% uzņēmumu (ar vismaz 10 darbiniekiem), kuros aktīvi izmanto MI, Lietuvā – 8,7%, bet Igaunijā – 13,9%. Vidējais rādītājs ES pārsniedz 13% un turpina augt. Kopējā Eiropas kartē Latvija ir zem viduslīnijas – topa augšgalā ir Dānija (27,6%), Zviedrija (25,1%) un Beļģija (24,7%), bet iedzinējos ir Rumānija (3,1%), Polija (5,9%) un Bulgārija (6,5%). Likumsakarīgi, ka līderos ir valstis ar augstu digitālās infrastruktūras un inovāciju līmeni, plašu valsts atbalstu uzņēmumu digitālajai transformācijai un atvērtību jaunām tehnoloģijām. MI mazāk izmanto valstīs, kurās ir zemāks uzņēmumu digitalizācijas līmenis, ierobežotas investīcijas pētniecībā un inovācijās un mazāks kvalificētu darbinieku īpatsvars. Lai gan pirmajā acu uzmetienā, protams, gribētos redzēt Latviju starp līdervalstīm, tomēr svarīgi saprast, ka MI ieviešanai jābūt jēgpilnai un pārdomātai, lai tas kalpotu konkrētiem mērķiem un veicinātu efektivitāti.
Protams, MI sniedz virkni ieguvumu un būtiski mainot uzņēmumu efektivitāti – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta dati liecina, ka ChatGPT izmantošana spēj par 40% samazināt laiku, ko veltām dažādu uzdevumu veikšanai, vienlaikus uzlabojot rezultātu kvalitāti par 18%. Tas nozīmē, ka darbinieki var koncentrēties sarežģītākiem un radošākiem uzdevumiem. MI rīki var palīdzēt arī ātrākā lēmumu pieņemšanā, piemēram, ir MI aģenti, kas spēj patstāvīgi veikt pilna cikla uzdevumus – izvērtēt klientu iesniegumus vai pat sagatavot lēmumus par aizdevuma piešķiršanu. Arī klientu apkalpošanā mākslīgais intelekts kļūst par nozīmīgu atbalstu – ar MI darbināmi čatboti spēj nodrošināt nepārtrauktu palīdzību, savukārt virtuālie asistenti palīdz ātrāk un precīzāk atbildēt uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Rezultātā uzņēmumi iegūst ātrāku reakcijas laiku, augstāku pakalpojumu kvalitāti un lielāku klientu apmierinātību.
Nepieciešamas skaidras un saprotamas vadlīnijas
Taču, jo vairāk tehnoloģiju, jo vairāk risku, īpaši, ka uzņēmumā nav skaidri definēti nosacījumi un vadlīnijas, kā MI izmantot droši. “Helmes” šogad veiktais pētījums liecina, ka 70% darbinieku Latvijā nesaņem norādījumus vai ieteikumus no sava darba devēja, lai ikdienas darbā droši izmantotu MI (Igaunijā – 74% nodarbināto, Lietuvā – arī 74%). Lai mākslīgā intelekta izmantošana uzņēmumā būtu droša un jēgpilna, nepieciešamas skaidras un saprotamas vadlīnijas. Tām jānosaka, kāpēc MI tiek ieviests un kādus mērķus ar plānots sasniegt, kā arī jāapraksta pamatprincipi, piemēram, atbildība, caurspīdīgums un drošība. Svarīgi noteikt, kuri rīki ir apstiprināti izmantošanai un kuri nav (t.s. whitelist un blacklist).Tāpat būtiski definēt, kā veidot vaicājumus (promptus), īpaši uzsverot, ka MI rīkos nedrīkst nonākt konfidenciāla vai sensitīva informācija. Jāparedz arī rezultātu kritiska izvērtēšana, kā arī norādes par MI izmantošanu specifiskos procesos, piemēram, mārketingā vai personālvadībā. Vadlīnijām jābūt dzīvam dokumentam – tās regulāri jāatjauno, pielāgojot jaunajiem risinājumiem un riskiem, un tajās jābūt noteiktam, kurš uzņēmumā ir atbildīgs par MI rīku ieviešanu un uzraudzību.
Kad MI rada vērtību, kad – risku?
Uzņēmumiem, kuri domā par MI ieviešanu, jāapzinās, ka pats par sevi MI nav ne labs, ne slikts – ieguvumus vai riskus rada tas, kā un kādos apstākļos to lieto. MI sniedz jēgpilnus ieguvumus tad, ja tas risina konkrētu problēmu, balstās kvalitatīvos un pārbaudāmos datos, un cilvēks saglabā kontroli pār gala lēmumu. Vērtību rada arī situācijas, kurās ir skaidrs, kā MI nonāk pie rezultāta, un uzņēmumā ir ieviestas drošības un ētikas vadlīnijas. Savukārt riski rodas brīžos, kad nav saprotams, kā algoritms pieņēmis lēmumu, tiek izmantoti nezināmas izcelsmes vai sensitīvi dati, rezultāti netiek pārbaudīti un nav noteikts, kurš ir atbildīgs par kļūdām. Īpaši bīstami ir gadījumi, kad MI tiek uztverts kā neapstrīdams avots un sāk samazināties kritiskā domāšana. Tāpēc ir svarīgi vienmēr atcerēties, ka cilvēka loma ir neaizstājama, tā dēvētā “human in the loop” pieeja – MI var palīdzēt, bet lēmums paliek mūsu rokās.
Droša un atbildība MI izmantošanas kultūra
Droša un atbildīga MI ieviešana ikvienā uzņēmumā nesākas ar rīku izvēli, bet ar jautājumiem – kādu biznesa problēmu šis rīks atrisinās, kā tieši tas uzlabos darbu un vai pastāv drošības riski. Jauns MI risinājums ir jāievieš uzreiz – daudz efektīvāka ir pieeja, kurā risinājumi tiek izmēģināti pakāpeniski, nelielos un kontrolētos pilotprojektos, pirms tiek ieviesti plašāk. Svarīgi ir arī analizēt kļūdas, nevis slēpt tās, jo tieši caur pieredzi veidojas izpratne. Šim procesam jābūt regulāram – gan risinājumu, gan procesu pārskatīšana, gan nepārtraukta darbinieku izglītošana par drošības un juridiskajiem aspektiem. Un pats būtiskākais atbildība un rezultāta izvērtējums vienmēr ir cilvēka kompetencē.
Vadītāja loma MI ieviešanā
MI ieviešanā uzņēmumos svarīga ir arī vadītāja loma, piemēram, vai vadītājs spēj saprotami izskaidrot, kāpēc MI tiek ieviests, kā tas darbosies un kādus ieguvumus sniegs gan uzņēmumam, gan cilvēkiem, kuri ar to strādās. Vienlaikus vadītājam jāpieņem, ka kļūdas ir neizbēgamas, tāpēc jāveido kultūra, kurā tās tiek izmantotas kā mācīšanās piemēri, nevis sodīšanas pamats. Darbiniekiem nepieciešamas arī mācīšanās iespējas – semināri, kopīgi eksperimenti, iespēja uzdot jautājumus u.tml. Visefektīvākie rezultāti ir tad, kad pārmaiņas tiek veiktas pakāpeniski, sākot ar nelieliem, skaidri izmērāmiem projektiem. Ja viens veiksmīgs piemērs dod redzamu rezultātu, tas kļūst par dabisku pamatu nākamajam solim – tā sauktā “land & expand” pieeja, kur mazs, bet veiksmīgs pilotprojekts kļūst par atspēriena punktu plašākai transformācijai.
MI izmantošana nevar būt pašmērķis – tas ir instruments, kas var palīdzēt taupīt laiku, paaugstināt darba kvalitāti un uzlabot lēmumu pieņemšanu, taču pie nosacījuma, ja tas tiek ieviests pārdomāti. Drošība, skaidri noteikumi un cilvēka loma lēmumu pieņemšanā ir galvenie faktori, kas nosaka, vai MI kļūs par uzņēmuma attīstības virzītāju vai par risku.
