Ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju un elektroenerģijas cenu kāpumu, kā arī valsts atbalsta pieejamību, turpina strauji augt pieprasījums pēc saules paneļiem. Kopš februāra Tet ir saņēmis vairāk nekā 1800 pieteikumu, un šobrīd notiek paneļu uzstādīšanas darbi. Visbiežāk klienti interesējās par vidējas jaudas saules paneļiem ar stacijām no 6-8 kW.
“Paaugstinātu interesi par saules paneļiem novērojām jau janvāra beigās-februārī, kad sākām piedāvāt šo pakalpojumu. Bet kopš 8.marta, kad Ekonomikas ministrija apstiprināja valsts atbalstu paneļu iegādei, šī interese ir trīskāršojusies. Šobrīd klientus visbiežāk interesē vidēji lielas un lielas stacijas, jaudīgākas par 6 kW, savukārt mazās stacijas – ar jaudu 3 līdz 4,5 kW – izvēlas krietni retāk,” stāsta Tet jauno biznesa attīstības vadītājs Toms Stālmans. Aprēķini liecina, ka ar valsts atbalstu saules paneļi atmaksājas apmēram 5-7 gadu laikā. “Jāņem vērā, ka visātrāk iegāde atmaksāsies tajā gadījumā, ja mājsaimniecība pilnā mērā izmanto saules paneļu sistēmu – paneļi ir izvēlēti atbilstoši patēriņam, un jauda ir sabalansēta.”
“Jau tagad ir skaidrs, ka par siltumu rudenī būs jāmaksā vairāk visiem. Tāpēc ikvienam ir jādomā par drošības spilvenu trīs līdz sešu mēnešu izdevumu apmērā, savukārt tiem, kam ir privātīpašumi, der apsvērt siltināšanas darbus vai saules paneļu iegādi. Tie būs lielāki ieguldījumi, taču ar vērā ņemamiem ieguvumiem ilgtermiņā,” atklāj Jānis Mūrnieks, Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs. “Redzam, ka daļa iedzīvotāju jau ir sākuši gatavoties apkures sezonai – Citadeles dati liecina, ka no janvāra interese par kredītiem saules paneļu iegādei privātpersonu segmentā pieaugusi teju trīs reizes, un šogad noslēgto līgumu skaits par finansējumu saules paneļiem ir pieckāršojies,” piebilst Mūrnieks.
Tet eksperti ir apkopojuši visbiežāk izskanējušos stereotipus, mītus un faktus gan par saules enerģiju, gan paneļiem.
1. mīts: “Saules paneļiem nav nekādas nozīmes ziemā”
Saules paneļi turpina ražot enerģiju arī ziemā, bet tie ir 10-20% no gadā kopējās saražotās elektroenerģijas. Aktīva saules enerģijas ražošana sākas martā un beidzas septembrī. Būtiski, ka vasarā mājsaimniecības patērē mazāk enerģijas, pārējo nododot elektroenerģijas tīklā, savukārt ziemā var izmantot uzkrāto, norēķinoties tikai par sadales un pārvades pakalpojumiem un izlīdzinot patēriņu.
2. mīts: “Jo lielāka paneļu jauda, jo labāk”
Saules paneļu jauda ir jāpielāgo patēriņam. Ja uzstādīs lielāku staciju, nekā mājsaimniecība reāli patērē, neizmantotā enerģija, kas paliks pēc patēriņa izlīdzināšanas, tāpat norakstīsies. Sanāks, ka klients maksās par to, kas nemaz nebija nepieciešams.
3. mīts: “Saules paneļi prasa īpašu apkalpošanu”
Vienīgais, ko būtu vēlams darīt – paneļus notīrīt divreiz gadā – pirms sezonas (martā) un tās beigās (septembrī). Pārējā laikā ar paneļu “tīrīšanu” veiksmīgi tiek galā lietus. Ja ir sniegaina ziema, un sniegs no paneļiem pats nenokrīt, tad ir ieteicams notīrīt sniegu, lai paneļi turpinātu ražot enerģiju.
4. mīts: “Saules paneļi ir trausli un ar laiku zaudē efektivitāti”
Pirmkārt, paneļiem ir īpaša virskārta, kas nodrošina to triecienizturību. Otrkārt, kvalitatīvie saules paneļi saglabā efektivitāti līdz pat 25 gadiem. Arī pēc tam to efektivitāte nav zemāka par 80% no uzstādīšanas jaudas.
5. mīts: “Paneļus vislabāk likt tikai uz jumta, bet tas arī ir dārgāk”
Pirms paneļu uzstādīšanas ir jāvērtē, vai tos neaizēnos cita būve vai koks, tāpēc jumts ne vienmēr būs labākais risinājums. Pirms uzstādīšanas ir jānoskaidro vieta ar lielāko efektivitātes koeficientu. Tajā pašā laikā paneļu uzstādīšana uz zemes ir dārgāka nekā uz jumta, tāpēc ka uzstādīšanai uz zemes ir nepieciešams daudz metāla detaļu, slīps novietojums, vadu tranšejas, nerunājot jau par zemes gabalu, ko paneļi aizņems. Visos gadījumos ir jāizvērtē, kurš no risinājumiem būs efektīvāks un realizējams.
