2025.gada 3.septembris, Rīga – Koplietošanas transports ir galvenais sabiedrotais pilsētu ilgtspējas mērķu sasniegšanā, ļaujot iedzīvotājiem izvēlēties ātrus un videi draudzīgus pārvietošanās veidus. Skrejriteņi, velosipēdi un koplietošanas auto ir nozīmīga alternatīva privātajam transportam, jo tie samazina sastrēgumus, uzlabo gaisa kvalitāti un padara pārvietošanos iespējas pieejamākas. Taču šobrīd Saeimā apspriestie grozījumi par obligātu vadītāja apliecības pārbaudi, vecuma verifikāciju un reakcijas testiem pirms katra brauciena aktualizē jautājumu – vai šādi mehānismi tiešām uzlabos drošību, vai tomēr kavēs ilgtspējīgas mobilitātes attīstību?
Dārgi un neefektīvi mehānismi
Latvijas Mobilitātes asociācija izceļ, ka plānotie grozījumi ir nesamērīgi un tie ir pretrunā ar citu Eiropas valstu labo praksi, kā arī rada būtiskus riskus gan mikromobilitātes, gan auto koplietošanas nozarei Latvijā. Kā vienu no galvenajām problēmām var izcelt vadītāja apliecības pārbaudi visiem mobilitātes rīku lietotājiem, jo plānotie grozījumi nerisina jautājumu par ārvalstu vadītāja apliecību verifikāciju. Ņemot vērā, ka Eiropā nav vienotas datubāzes, šo prasību izpilde kļūtu tehniski neiespējama vai nesamērīgi dārga, tieši diskriminējot tūristus, kas ir nozīmīga koplietošanas transporta lietotāju daļa – apmēram 20 % skrejriteņu lietotāju. Šāds regulējums radītu nevienlīdzīgu situāciju starp vietējiem iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem, apgrūtinot piekļuvi ērtam un ilgtspējīgam pārvietošanās veidam.
Līdzīga situācija arī reakcijas testa sistēmas ieviešanā – lai tā darbotos droši un sniegtu uzticamus rezultātus, tai jābūt izstrādātai, testētai un klīniski validētai, taču tas ir dārgs un laikietilpīgs process. Šobrīd nav skaidrs, kurš segs izmaksas, kas saistītas ar šādas zinātniski pamatotas un efektīvas testēšanas metodes izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu. Jāņem vērā, ka šie resursi varētu būt nesamērīgi attiecībā pret problēmas mērogu.
Tāpat jāpiebilst, ka pašreizējais likumprojekts paredzētu kontroli tikai tiem lietotājiem, kas nomā transportlīdzekli caur koplietošanas platformu. Tradicionālo velosipēdu vai automašīnu nomas punktu klienti, kā arī privāto automašīnu un skrejriteņu īpašnieki, kas ir aptuveni 60 % no visiem reģistrētajiem skrejriteņiem Latvijā – šajā sistēmā netiktu kontrolēti. Tas nozīmē, ka regulējums nav vienlīdzīgs, neveido taisnīgus konkurences apstākļus un nesasniedz mērķi samazināt braukšanu reibumā kopumā.
Latvija kā negatīvs izņēmums
Piedāvātie grozījumi padarītu Latviju par visstingrāk regulēto valsti mikromobilitātes jomā Eiropas Savienībā, ieviešot prasības, kas citur nav piemērotas. Vācijā, Francijā, Zviedrijā un Spānijā skrejriteņu lietotājiem nav nepieciešama vadītāja apliecība, tiek noteikti tikai minimālie vecuma un ātruma ierobežojumi, savukārt Somija, saskaroties ar līdzīgām drošības problēmām, izvēlējās mērķtiecīgu pieeju – noteikt promiles robežu (0,5‰) un sniegt policijai papildu resursus skrejriteņu pārbaužu veikšanai.
Tieši koplietošanas transporta pieejamība un ērtā izmantošana ir bijis galvenais dzinulis, kāpēc arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas skrejriteņus, koplietošanas auto vai velosipēdus izmantot ikdienā. Taču, ja katru reizi, kad lietotājam būs nepieciešams izmantot transportlīdzekli, būs jāizpilda dažādi testi, šī ērtība tiks zaudēta. Rezultātā obligātie testi var kļūt par dārgu, sarežģītu un neefektīvu šķērsli, kas kavē koplietošanas transporta attīstību un pretdarbojas pilsētas mērķim veicināt ilgtspējīgu pārvietošanos.
Kāds būtu saprātīgs risinājums?
Drošība ir koplietošanas transporta nozares prioritāte, tāpēc uzņēmumi jau sadarbojas ar Valsts un pašvaldību policiju, ievieš tehnoloģiskus risinājumus un realizē izglītojošas kampaņas. Un šo risinājumu kombinācija ir manāmi samazinājusi pārkāpumu riskus, nepakļaujot visus lietotājus papildu barjerām, kas kavē mobilitātes iespējas. Tāpat jāuzsver, ka koplietošanas transporta operatoriem pieejami papildu resursi augsta drošības līmeņa nodrošināšanai, kas tiek arī aktīvi izmantoti, salīdzinot ar privāto automašīnu un skrejriteņu īpašniekiem, kuriem šāda sistēmiska kontrole nepastāv.
Latvijas Mobilitātes asociācija aicina ieviest mērķtiecīgus un samērīgus drošības risinājumus, kas balstīti uz citu Eiropas valstu pieredzi un tehnoloģiju iespējām. Piemēram, ieviest obligātus reakcijas testus tikai piektdienu un sestdienu naktīs no pusnakts līdz plkst. 6.00 rītā, kad braukšana reibumā ir visbiežāk sastopama, vienlaikus nenosakot šādu prasību ikdienas lietotājiem. Tāpat LMA aicina izmantot jau esošos tehnoloģiskos risinājumus drošības uzlabošanai, piemēram, automātisku ātruma samazināšanu zonās ar lielu gājēju plūsmu. Asociācija atbalsta arī izglītojošu un informatīvu kampaņu veidošanu kopā ar valsts institūcijām, kā arī efektīvu sadarbības platformu izveidi starp mobilitātes operatoriem un pašvaldībām, lai operatīvi risinātu jautājumus par nepareizi novietotiem skrejriteņiem un citām problēmsituācijām.
Latvijai ir iespēja kļūt par ilgtspējīgas mobilitātes līderi Baltijā, bet tas notiks tikai tad, ja drošības risinājumi būs līdzsvaroti, taisnīgi un lietotājiem draudzīgi. Gudra un mērķēta pieeja nodrošina drošību, saglabājot koplietošanas transporta ērtības un ilgtspējīgās mobilitātes attīstību.
