Slēpošanas sezona, kas parasti ilgst no decembra līdz martam, ik gadu iezīmējas ar ziemas sporta veidos gūto traumu skaita pieaugumu. Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati, Latvijas slēpotāji savainojumus visbiežāk gūst Itālijas (36%) un Austrijas (27%) kalnu kūrortos, un pēdējā gada laikā lielākā ceļojumu apdrošināšanas atlīdzība par slēpošanas traumu sasniegusi vairākus tūkstošus eiro.
Visbiežāk savaino kājas, rokas un plecus
Pēc ERGO apkopotajiem datiem, 50% no visiem slēpošanas traumu pieteikumiem tiek saņemti par dažādām kāju traumām – kaulu lūzumiem, sastiepumiem un saišu plīsumiem, tostarp ceļgalu, potīšu un pēdu savainojumiem. ERGO praksē bijis pat gadījums, kad cilvēks pēdu sastiepis, velkot nost slēpošanas zābakus, un ārstēšanai izmaksāta atlīdzība 785 eiro apmērā.
Gandrīz tikpat bieži jeb nedaudz zem 50% gadījumu tiek traumētas rokas, tajā skaitā elkoņi, plaukstas un pirksti, kā arī pleci, notiekot dažāda veida lūzumiem, izmežģījumiem un sastiepumiem.
Latvijas slēpotāji šīs traumas visbiežāk gūst Itālijas (36%) un Austrijas (27%) kalnu kūrortos, bet vairāki pieteikumi pēdējā laikā saņemti arī no Slovākijas, Polijas, Somijas, Spānijas, Šveices un Francijas. Vidējā ERGO izmaksātā ceļojumu apdrošināšanas atlīdzība par slēpošanas traumām pēdējā gada laikā ir 860 eiro.
“Dodoties slēpot, daudziem gribas domāt – man jau nekas nenotiks. Un mēs no sirds ceram, ka tā arī būs. Taču ERGO statistika rāda, ka traumas kalnos notiek neatkarīgi no pieredzes vai piesardzības, un tieši šādos brīžos apdrošināšana kļūst par īstu drošības spilvenu. Ja nelaime tomēr gadās, apdrošināšana ļauj koncentrēties uz atveseļošanos, nevis uz vairāku tūkstošu eiro lieliem ārstēšanās vai glābšanas izdevumiem,” uzsver ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.
Saskriešanās trasēs – atbildība par otra cilvēka traumām
Daudzi traumatiski kritieni notiek, slēpotājiem saduroties savā starpā, liecina ERGO pieteikto atlīdzību dati. Šādos gadījumos jārēķinās ne tikai ar paša ārstēšanās izdevumiem, bet arī ar to, ka, ļoti iespējams, būs jāatlīdzina zaudējumi par medicīniskajiem izdevumiem un sabojāto inventāru otram – cietušajam cilvēkam.
Pēdējā gada laikā lielākā atlīdzība par slēpošanas traumu – 2960 eiro – izmaksāta tieši pēc divu slēpotāju sadursmes, kurā viens no viņiem guva kājas lūzumu. Otrs smagākais šāda veida gadījums – kājas lūzums – notika Austrijas kalnu kūrortā, kad apdrošināšanas kompensācija par ārstēšanos sasniedza 1758 eiro.
“Tāpēc, dodoties uz kalniem, papildus ceļojumu apdrošināšanai ir ieteicama arī civiltiesiskās atbildības (CTA) apdrošināšana. Dažos slēpošanas kūrortos tā pat ir obligāta, piemēram, Itālijas Alpos. Starp citu, Itālija ir pirmā Eiropas valsts, kur arī ķiveru lietošana slēpošanas trasēs noteikta kā obligāta. Ja tomēr notiek sadursme un kritiens, kurā tiek gūtas traumas, CTA vainīgajai pusei palīdz kompensēt zaudējumus cietušajam – gan medicīniskos izdevumus, gan inventāra bojājumus, kas bez CTA var radīt ievērojamu finansiālo slogu,” skaidro R. Čaklis.
Slēpo Latvijā vai ārzemēs?
Ziemas sporta veidu baudītāji traumas gūst ne tikai ārzemēs, bet arī tepat Latvijas slēpošanas trasēs – gan kalnu, gan distanču slēpošanā, liecina ERGO dati. Savainojumi ir ļoti līdzīgi ārzemēs gūtajiem, turklāt arī Latvijā notiek salīdzinoši daudz gadījumu, kad slēpotāji vai snovotāji satraumējas savstarpējās sadursmēs.
R. Čaklis atgādina: “Slēpojot Latvijā, var būt noderīga nelaimes gadījumu apdrošināšana, kas paredz atlīdzību dažādu traumu, piemēram, kaulu lūzumu, izmežģījumu vai saišu sastiepumu gadījumā. Savukārt, dodoties slēpot uz ārzemēm, jāatceras par ceļojumu apdrošināšanu ar slēpošanai pielāgotu segumu, kurā iekļauts medicīnisko izdevumu risks un vajadzības gadījumā arī sporta inventāra apdrošināšana. Kalnu kūrortos ārstēšanās un glābšanas darbi var būt ļoti dārgi – īpaši Alpu reģionos, kur evakuācija no trases mēdz izmaksāt daudzus tūkstošus eiro. Ceļojumu apdrošināšana kompensē neatliekamo medicīnisko palīdzību, ārstēšanos un, ja nepieciešams, arī glābšanas dienesta pakalpojumus.”
Viņš piebilst, ka apdrošināšana palīdz arī gadījumos, kad aviopārvadātāju vainas dēļ aizkavējas sporta inventāra piegāde. “Tad apdrošinātājs kompensē nomas maksu atpūtas bāzes inventāram. Svarīgi atcerēties, ka Eiropā obligātā EVAK karte nedarbojas ārzemju privātajās klīnikās un situācijā, ja valsts ārstniecības iestāde nebūs pieejama, apdrošināšanas polise, kas sedz arī privāto klīniku izmaksas, būs ļoti noderīga.”
