Bankas arvien plašāk piedāvā iespējas izmantot ērtus norēķinus ar digitālajiem makiem, piemēram, Google Pay vai Apple Pay un citus, kurus lietojot nav nepieciešams ņemt līdzi bankas karti, tādēļ norēķini ar viedierīcēm kļūst arvien populārāki. Maksājumi ar digitālajiem makiem ir viens no drošākajiem norēķinu veidiem, tāpēc krāpnieciskie gadījumi ar tiem ir salīdzinoši ierobežoti, tomēr klientiem ir jāievēro noteikti drošības pasākumi.
Viena no lielākajām starptautiskajām maksājumu tehnoloģiju kompānijām “Visa” saviem klientiem piedāvā Visa Token Service, kas nozīmē, ka ar piešķirta individuālā digitālā identifikatora palīdzību, kas darbojas kā marķieris, tiek aizstāta personiskā informācija, kas atrodas uz kredītkartēm, piemēram, 16 ciparu kartes numurs un drošības kods. Šis marķieris digitāli apstrādā maksājumus un saglabā konta informāciju drošībā, kamēr marķētā maksājumu karte ir sasaistīta ar lietotāja digitālā maka lietotni un viedtālruni.
“Ar Visa Token Service palīdzību tiek aizsargāts katrs ar digitālo maku veiktais maksājums, aizvietojot sensitīvu maksājumu informāciju ar unikālu digitālo identifikatoru jeb “žetonu”. Šifrētais tokens nodrošina kartes datu privātumu – dati nav izmantojami to zādzības gadījumā,” saka Juha Sillanpē (Juha Sillanpää)”, “Visa” vadītājs Baltijas valstīs un Somijā.
Lai bankas karti pievienotu telefona digitālajam makam, drošā un autorizētā IOs, Android vai citā e-veikalā jālejupielādē attiecīgā lietotne un jāpievieno tai sava maksājumu karte. Kad karte ar bezkontakta maksājumu funkciju ir pievienota, klienti ar savu tālruni var norēķināties jebkurā vietā, kur pieņem bezkontakta maksājumus, piemēram, veikalā, sabiedriskajā transportā, kā arī veikt tiešsaistes maksājumus internetā un tālruņa lietojumprogrammās. Lai samaksātu par pirkumu, izmantojot digitālo maku, viedtālrunis jāvirza virs termināļa, līdzīgi kā bezkontakta maksājumu karte.
Vairāku līmeņu autorizācija
Lai maksājumu karti pievienotu digitālajam makam, nepieciešama vairāku līmeņu autorizācija, ievadot datus un kodus, kas pieejami klientam dažādos kanālos, piemēram, maksājumu kartes numuru, kartes derīguma termiņu, CVC/CVV kodu, kartes PIN kodu, kā arī sešu ciparu drošības kodu (OTP), ko klients saņem īsziņā uz bankā reģistrētu telefona numuru.
“Krāpnieciskos nolūkos karti digitālajam makam var pievienot tikai tādos zīmīgos gadījumos, ja kartes īpašnieks krāpnieku rīcībā ir nodevis ne tikai visus kartes datus, bet arī īsziņā saņemto drošības kodu. Varbūtība, ka šāda sakritība notiek, ir atkarīga tikai no tā, cik īpašnieks ir piesardzīgs attiecībā pret savas kartes datu un ierīces drošību. Ja maksājumu karte ir nozagta vai tās dati ir nokopēti, karti nav iespējams pievienot digitālajam makam, ja vien personai nav pieejams arī īsziņā saņemtais drošības kods, kas ir derīgs tikai 30 minūtes,” skaidro Anrijs Šmits, Luminor bankas krāpšanas novēršanas speciālists.
Parūpējies par drošību!
Lai izvairītos no krāpnieciskiem gadījumiem, maksājumu kartes un autorizācijas dati vienmēr jāglabā drošā un trešajām personām nepieejamā vietā. Maksājuma karti nedrīkst glabāt kopā ar kartes PIN kodu, un trešajām personām nedrīkst atļaut lietot savu viedtālruni bez uzraudzības. Tāpat ir jābūt ļoti piesardzīgam attiecībā uz savas ierīces drošību. Rūpīgi jāizvērtē dažādu saišu un mājas lapu apmeklēšana, kas tiek piedāvātas, piemēram, e-pastu vai privātu ziņu sociālajos tīklos veidā. Šādu saišu apmeklējums var izraisīt dažādu nevēlamu programmu vai aplikāciju lejupielādi (ļaunatūru), kuru pamatuzdevums ir veikt personīgo datu ieguvi. Tāpat, ja labprātīgi ierīcē tiek veikta programmu vai aplikāciju uzstādīšana, jāpārliecinās par to izcelsmi, drošību un patiesumu.
“Tāpat saviem klientiem iesakām tālruņa sākumekrāna bloķēšanai izmantot drošu paroli, figūru, sejas atpazīšanu vai pirksta nospiedumu (biometrijas datus), kā arī regulāri atjaunināt tālruņa operētājsistēmu. Tālruņa pazaudēšanas gadījumā aicinām sazinies ar banku un lūgt maksājumu kartei atslēgt iespēju norēķināties ar digitālo maku,” iesaka bankas eksperts A.Šmits.
