Popkultūrā, īpaši filmās, bieži tiek attēlota ideja, ka tehnoloģijas var pārņemt varu un sākt kontrolēt cilvēkus. Šīs tēmas bieži kalpo kā brīdinājums par tehnoloģiju nekontrolētu attīstību vai cilvēku atkarību no tām. Vienlaikus tās var sekmēt bailes no tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas, lai gan patiesībā to var un vajag izmantot, bet atbildīgi, droši, neaizmirstot arī par dabiskā intelekta nozīmi, jo cilvēks šajā procesā ir galvenais ķēdes posms. Saskaņā ar starptautisku pētījumu[1] tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs saprot, kā darbojas MI – šis rādītājs ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni, kas vēlreiz apliecina – mums jāmācās.
Jau pagājušajā gadsimtā filmu industrija vērsa mūsu uzmanību tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstībai ar tādām filmām kā “Matrix”, kurā stāstīts par simulāciju, ko rada mākslīgais intelekts, lai turētu cilvēkus neziņā, kamēr viņu ķermeņi tiek izmantoti enerģijas iegūšanai, vai “Terminator”, kurā mākslīgais intelekts kļūst pašapzinīgs un sāk karu pret cilvēci, izmantojot robotus (terminatorus). Šajās filmās tehnoloģijas bieži simbolizē cilvēku radītās sistēmas, kas kļūst nekontrolējamas – mākslīgais intelekts, roboti vai datorsistēmas. Popkultūras ietekme, nezināšana vai pieredzes trūkums arī reālajā dzīvē daļā sabiedrības aizvien rada bailes no mākslīgā intelekta un tehnoloģijām kopumā.
3 no 5 cilvēkiem ir nedroši vai noraidoši attiecībā uz uzticēšanos MI
Bailes no nezināmā, protams, ir dabiska cilvēku reakcija un šāda attieksme pret mākslīgo intelektu ir likumsakarīga, ņemot vērā tā straujo izplatību dažādās nozarēs, īpaši attīstītajās valstīs. Kompānijas “KPMG” 2025. gada pētījums “Uzticēšanās, attieksme un mākslīgā intelekta izmantošana” (“Trust, attitudes and use of artificial intelligence”) liecina, ka vairāk nekā puse (54%) cilvēku kopumā ir piesardzīgi un nevēlas uzticēties MI. Attīstītajās valstīs, piemēram, ASV, Vācijā, Francijā, Kanādā, Japānā u.c., 3 no 5 cilvēkiem ir nedroši vai noraidoši attiecībā uz uzticēšanos MI risinājumiem. Arī Latvija ir viena no 47 valstīm, kas piedalījās pētījumā. Rezultāti liecina, ka 72% cilvēku Latvijā regulāri vai daļēji regulāri izmanto MI, tas ir salīdzinoši augsts rādītājs starp attīstītajām valstīm, vienlaikus teju 20% norāda, ka neprot efektīvi pielietot MI rīkus vai neuzticas savām spējām. Pie mums, līdzīgi kā citās attīstītajās valstīs, vērojama skepse un piesardzība attiecībā uz MI drošību un ētiskumu.
170 miljoni jaunu darba vietu
Bailes no mākslīgā intelekta ir saistītas ar drošību, ietekmi uz sabiedrību un ētiskumu. Tāpat ir bažas par dezinformāciju, ietekmi uz privātumu, darba vietu izzušanu, kritiskās domāšanas vājināšanos, cilvēku savstarpējās mijiedarbības samazināšanos reālajā dzīvē. Lai gan filmās tiek uzburtas ļoti dramatiskas ainas, realitātē vienas no izplatītākajām bailēm ir saistas ar MI ietekmi uz darba tirgu un dažādu profesiju izzušanu. Tomēr arī šeit viss nav tik viennozīmīgi – “World Economic Forum” 2025. gada ziņojums “Nākotnes darbu ziņojums 2025” (“Future of Jobs Report 2025”) apstiprina, ka patiešām pastāv apdraudējums zemāk kvalificētajām darba vietām un tuvāko desmit gadu laikā varētu automatizēt vairāk nekā 50% uzdevumu, ko veic, piemēram, tirgus analītiķi vai pārdošanas pārstāvji, taču vienlaikus attīstīsies arī jaunas darba vietas. Prognozēts, ka minētajā periodā tiks izveidoti 170 miljoni jaunu darba vietu (šīs darba vietas galvenokārt veidosies jaunās nozarēs un ierasto profesiju transformācijās), 1 090 miljoni darba vietu turpinās pastāvēt arī pārmaiņu apstākļos, bet 92 miljoni darba vietu tiks zaudētas, proti, izskaustas tehnoloģiskās attīstības, tostarp MI un automatizācijas ietekmē.
Nevis baidīties, bet iemācīties izmantot savā labā
Secinājums ir gaužām vienkāršs – tā vietā, lai baidītos, varam mācīties un izmantot MI savā labā. Jau šobrīd redzam, ka ir sabiedrības grupas, piemēram, jaunieši, kuri daudz ātrāk un efektīvāk apgūst MI izmantošanu. Pētījuma kompānijas “Kantar” šī gada liecina, ka lielākais MI lietotāju skaita īpatsvars ir jauniešu vidū – 81% jeb 150 tūkstoši jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem ir izmantojuši mākslīgā intelekta rīkus datorā vai viedtālrunī. Protams, svarīgi to darīt atbildīgi un jēgpilni, ar pievienoto vērtību.
Vienkāršas bezmaksas mācību iespējas
Iespējams, domājot par MI apguvi, nav viegli izlemt, ar ko sākt, taču arī Latvijā ir pieejamas vienkāršas bezmaksas mācību iespējas, piemēram, bezmaksas tiešsaistes kurss “Elements of AI”, ko izstrādājusi Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Somijas valdību un Eiropas Komisiju. Šis kurss palīdz uzzināt, kas ir MI, kā to pielietot reālajā dzīvē, kā ar MI palīdzību risināt dažādas problēmas u.tml. Arī biedrība “Riga TechGirls” piedāvā bezmaksas mācības “Google AI Essentials”, kas ietver mākslīgā intelekta pamatprincipus, datu analīzi, tekstu un attēlu ģenerēšanu, kā arī ētikas un kritiskās domāšanas aspektus. Iespēju ir daudz, atliek tikai izvēlēties un pamēģināt spert vismaz pirmos soļus – tikai tā var mazināt bailes un sekmēt drošu un atbildīgu MI izmantošanu.
Protams, mākslīgais intelekts nav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās visas problēmas, bet nav arī fenomens, no kura jābaidās – tas ir rīks, kuru varam iemācīties izmantot atbildīgi un ar izpratni. Lai mazinātu bailes un veidotu kritisku, līdzsvarotu attieksmi, svarīgākais ir mācīties, izzināt un nepārtraukti attīstīt savas prasmes. Jo vairāk zinām, jo mazāk baidāmies un gudrāk spējam izmantot MI savā un sabiedrības labā.
[1] KPMG 2025. gada pētījums “Trust, attitudes and use of artificial intelligence”
