Mākslīgais intelekts (MI) atņems mums darba vietas, tas aizstās vienu vai otru profesiju – šie ir apgalvojumi, kas pēdējā laikā izskan aizvien vairāk, runājot par MI ietekmi uz darba tirgu. Pavisam nesen “Microsoft” publicēja sarakstu ar 40 profesijām, kuras, visticamāk, tuvākajos gados aizstās MI, izceļot, ka riska grupā ir speciālisti, kuri strādā ar tekstiem, komunikāciju un informācijas apstrādi. Taču svarīgi saprast, ka MI radīs arī jaunas darba vietas, un saskaņā ar ekspertu aplēsēm kopējā bilance būs pozitīva.
Par 7% vairāk darba vietu
Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) ziņojumā par globālajām darba tirgus attīstības tendencēm “Future Jobs Report 2025” īpaša uzmanība pievērsta arī MI ietekmei uz nodarbinātību tuvāko piecu gadu laikā. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam digitalizācijas, tostarp arī MI ietekmē tiks radīti 170 miljoni jaunu darba vietu, bet izzudīs 92 miljoni. Tātad pieaugums būs 78 miljoni darba vietu jeb aptuveni 7%. Lielākā daļa darba vietu (aptuveni 938 miljoni) saglabāsies nemainīgas, kas nozīmē – neraugoties uz tehnoloģiju un citu faktoru radītajām pārmaiņām, lielākā daļa cilvēku turpinās strādāt savās nozarēs.
Sludinājumi, kuros meklē vaicājumu inženierus
Protams, profesijas, kurās MI veicinās pieprasījumu pēc darbaspēka, un tās, kurās samazinās, būtiski atšķiras. Saskaņā ar jau minēto ziņojumu būs nepieciešami aizvien vairāk mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās speciālisti. Jau tagad darba sludinājumos varam redzēt, ka organizācijas meklē vaicājumu (promptu) inženierus – pirms desmit gadiem par šādu profesiju zināja vien retais, nemaz nerunājot par šādu speciālistu meklēšanu. Vēl būs vajadzīgi lielo datu analītiķi, programmatūras izstrādātāji, datu zinātnieki, lietotāju pieredzes un lietotāja saskarnes dizaineri, drošības vadītāji, kā arī elektrisko un autonomo transportlīdzekļu speciālisti.
Loģiski, ka rodas arī jautājums, kurās profesijās pieprasījums samazināsies? Šeit dažādi pētījumi un eksperti norāda, ka tuvāko piecu gadu laikā MI samazinās nepieciešamību pēc datu ievades operatoriem, grāmatvežiem un auditoru palīgiem, kasieriem, sekretāriem un banku darbiniekiem, grafiskajiem dizaineriem, juristu palīgiem, klientu apkalpošanas speciālistiem un tipogrāfijas uzņēmumu darbiniekiem.
Domājam “mašīnmācīšanās”, sakām – “mākslīgais intelekts”
Ja reiz kopējā bilance ir pozitīva, kāpēc tik ļoti baidāmies un raizējamies par MI ietekmi uz darba tirgu? Lai gan mākslīgais intelekts nenoliedzami ir pēdējo gadu modes vārds (buzzword), patiesībā lielākā daļa sabiedrības par to zina salīdzinoši maz, kā rezultātā rodas bailes un aizspriedumi. Šodien, lietojot jēdzienu “mākslīgais intelekts” mēs bieži vien runājam par mašīnmācīšanos, kad sistēma “mācās” no datiem un laika gaitā uzlabo precizitāti, vai dziļo mašīnmācīšanos, kad tiek izmantoti mākslīgie neironu tīkli ar daudziem slāņiem, kas labi tiek galā ar tādiem uzdevumiem kā runas, attēlu vai teksta atpazīšana. Vispārīgais mākslīgais intelekts pagaidām ir teorētisks MI veids, par kuru tiek lēsts, ka tas nākotnē spētu domāt un risināt problēmas tikpat plaši un elastīgi kā cilvēks. Taču par to, kad tas kļūs par realitāti, ekspertu domas dalās. Daži norāda 2029. gadu, daži – 2060. gadu, bet citi uzsver, ka šāds fenomens neizveidosies.
No grāmatveža par datu analītiķi
Ņemot vērā šos faktus, rodas jautājums – ko mēs varam darīt jau šobrīd, lai, mainoties darba tirgum, saglabātu savu konkurētspēju? Viena no lietām ir tādu prasmju attīstīšana, kuras MI ļoti slikti aizvieto vai vispār nespēj aizvietot cilvēku, piemēram, sensorās un uztveres spējas, empātija un aktīva klausīšanās, roku veiklība, izturība un precizitāte, radošā domāšana, mācīšana un mentorings, līderība un sociālā ietekme, kā arī emocionālā inteliģence. Vēl viens risinājums ir pārkvalificēšanās, meklējot radniecīgas profesijas, kurās nepieciešamas līdzīgas prasmes. Piemēram, precizitāte un uzmanība pret detaļām, analītiskā domāšana, spēja interpretēt datus, kā arī augsta atbildības sajūta nepieciešama gan grāmatvežiem, gan datu analītiķiem. Pirmā no šīm profesijām prognozēs minēta kā izzūdoša, bet otra – kā augoša. MI neaizstās nedz augstāk minētās prasmes, kas ir mūsu – cilvēku – stiprā puse, nedz dabisko intelektu, tāpēc šobrīd uz to būtu jāraugās kā uz rīku, ar kura palīdzību paplašināt savas iespējas, mācīties jaunas lietas u.tml. Vienlaikus atceroties, ka ikviena atbilde vai informācija, kas ģenerēta ar MI rīkiem, nav jāuztver kā absolūta patiesība, bet ir kritiski jāizvērtē.
Pasaule piedzīvoja industrializāciju, kas būtiski ietekmēja tādas jomas kā tekstilrūpniecība, metālrūpniecību un mašīnbūvi, ogļu ieguvi, transportu, ķīmijas rūpniecību un lauksaimniecību. Tvaika, iekšdedzes un elektriskie motori aizstāja zirgus, bet tie nav izzuduši pavisam. Vēlāk pasauli mainīja arī internets, kas lielā daļā sabiedrības raisīja bažas un satraukumu, taču šobrīd tā ir pavisam ierasta mūsu dzīves daļa, kas sniedz arī dažādus ieguvumus. Mākslīgais intelekts vienkārši jāuzlūko kā nākamais posms. Tas neizbēgami mainīs daudzas profesijas, taču vienlaikus radīs jaunas iespējas, paplašinās cilvēka potenciālu un kalpos kā instruments, kas papildina, nevis aizstāj mūsu dabisko intelektu. Lielākais izaicinājums ikvienam no mums ir spēja pielāgoties, attīstot tās unikālās prasmes, kuras MI nespēj atdarināt.
