Pēdējos gados kibernoziedznieki arvien vairāk pievēršas lietotāju viedtālruņiem. Galu galā mēs nekad nešķiramies no viedtālruņiem, tie ir mūsu galvenais personisko dokumentu un fotogrāfiju uzglabāšanas, saziņas un attēlu uzņemšanas līdzeklis. Mēs tos izmantojam pat par biļetēm un makiem, un vēl daudz ko citu.
Pagājušajā gadā Kaspersky Lab eksperti viedtālruņos un planšetdatoros noķēra 42,7 miljonus ļaunprogrammatūru vienību. Eksperti iedalījuši mobilo ierīču ļaunprogrammatūras vairākos veidos pēc to nolūka un uzvedības. Pirmajā daļā mēs aplūkosim trīs visai izplatītus veidus.
Viens no visbiežāk sastopamajiem mobilo ierīču infekcijas veidiem ir reklāmprogrammatūra. Tās uzdevums ir automātiski vai manuāli (izmantojot lietotājus) palielināt klikšķu skaitu uz reklāmkarogiem internetā. Dažas tikai rāda nevēlamu reklāmu. Pirmajā gadījumā lietotāji pat neredz reklāmu, bet klikšķinātājs izmanto jūsu viedtālruņa resursus, tostarp akumulatora enerģiju un datplūsmu. Inficētais viedtālrunis nomirst dažu stundu laikā, un nākamais rēķins var ietvert nepatīkamu pārsteigumu.
Otrajā gadījumā reklāmprogrammatūra tīmekļa vietnēs aizstāj reklāmkarogus ar saviem un noslīcina lietotāju tik daudzās reklāmās, ka galu galā viņš nevilšus noklikšķina uz kādām saitēm. Ļoti bieži surogātsūtījumu plūsma ir tik milzīga, ka kļūst neiespējami lietot ierīci — viss ir pārklāts ar reklāmkarogiem.
Turklāt dažas ļaunprogrammatūras, neprasot atļauju, vāc informāciju par jūsu paradumiem internetā. Šie dati nonāk reklāmdevēju rokās, kas tos izmanto reklāmas kampaņu precizēšanai. Piedevām reklāmkarogi var vest uz ļaunprātīgām vietnēm, kur jūsu ierīce var saķert kaut ko vēl sliktāku.
Otrais ļaunprogrammatūru veids, ko šodien aplūkojam, ir abonētāji, ko dēvē arī par klikšķināšanas Trojas zirgiem. To uzdevums ir zagt naudu no mobilā konta, kur piesavināšanās ir daudz vienkāršāka, jo nav vajadzīgs, piemēram, kartes numurs, kas parasti ir labāk aizsargāts. Nauda aizplūst, izmantojot WAP vai SMS norēķinus, bet dažkārt zvanus uz paaugstinātas maksas numuriem uz upura rēķina.
Sīkāku informāciju, kas ir protokols WAP un kā kibernoziedznieki to izmanto, skatiet šeit. Lai saņemtu maksas abonementu uz jūsu vārda, WAP klikšķinātājam ir tikai jānoklikšķina uz attiecīgās pogas vietnē. SMS ļaunprogrammatūrai ir vajadzīga atļauja sūtīt paziņojumus, bet daudzi lietotāji bez domāšanas piešķir šādu atļauju visām lietotnēm. Programmām, kas tērē jūsu naudu IP telefonijai, ir mazliet grūtāks uzdevums: tām ir jāreģistrē konts pakalpojumā.
Par laimi, no liekiem abonementiem nav grūti atbrīvoties: visi abonementi tiek atspoguļoti lietotāja personiskajā kontā sakaru operatora vietnē. Tur tos var dzēst un pat aizliegt jaunu abonementu piesaistīšanu tālruņa numuram (lai gan dažkārt šādu bloķēšanu var uzlikt tikai uz laiku). Galvenais ir laikus pamanīt naudas aizplūšanu no konta, lai nezaudētu pārāk daudz.
SMS pārpildītāji un izkliedēto pakalpojumatteices uzbrukumu izpildītāji ir divas kategorijas, kas apvieno ļaunprogrammatūras, kuras nevis lejupielādē, bet gan nosūta datus — daudz datu! Un dara to slepeni, neprasot atļauju. Krāpniekiem izdodas nopelnīt apaļu summiņu, uz jūsu rēķina izpostot dzīvi citiem ļaudīm. Gan SMS pārpildītāji, gan izkliedēto pakalpojumatteices uzbrukumu izpildītāji cenšas izmantot jūsu viedtālruni, lai kaitētu trešām pusēm, taču arī jūs cietīsit no ierīces akumulatora, procesora un, protams, maciņa pārslodzes. Parasti šādas programmas nav plaši izplatītas, taču 2013. gada jūlijā SMS pārpildītājs Didat iekļuva 20 pa e-pastu visvairāk nosūtīto ļaunprogrammatūru sarakstā.
Godīgi sakot, aplūkotie mobilo riebekļu veidi ir tikai ziediņi. Sliktākajā gadījumā tie notecinās mazliet naudas no jūsu tālruņa konta un pabendēs nervus. Katrā ziņā daudzus no tiem var viegli konstatēt un dzēst, izmantojot antivīrusu programmatūru. Sekojiet līdzi jaunumiem un neaizmirstiet mobilās drošības noteikumus.
• Neinstalējiet lietotnes no trešo pušu avotiem vai, vēl labāk, bloķējiet tās operētājsistēmas iestatījumos!
• Raugieties, lai mobilā operētājsistēma un instalētās lietotnes ir atjauninātas uz visjaunāko versiju.
• Aizsargājiet visas Android ierīces ar mobilo antivīrusu risinājumu.
• Regulāri pārbaudiet maksas pakalpojumu sarakstu savā mobilo sakaru operatora kontā un izslēdziet visu, ko pats neesat abonējis. Ja ieraugāt nepazīstamu abonementu, nekavējoties skenējiet ierīci, vai tajā nav vīrusu.
• Vienmēr izlasiet lietotnes pieprasīto atļauju sarakstu un piešķiriet tikai tās, bez kurām galīgi nevar iztikt.
