Par ko tu gribi kļūt, kad izaugsi? Mūsdienās viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu var arī nebūt. Gan tāpēc, ka pasaules sniegtās iespējas ir bezgalīgi plašas, gan tāpēc, ka darba tirgus mainās tik strauji, kā nekad, un prasmes, kas vajadzīgas šodien, jau rīt var kļūt liekas. Kā darba tirgu ietekmē tehnoloģijas un kāpēc nemitīgi mācīties ir svarīgāk, nekā apgūt vienu profesiju uz mūžu, stāsta “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Kāpēc mācīties visu laiku ir svarīgāk, nekā iemācīties kaut ko vienu?
Izredzes veidot labu karjeru galvenokārt balstās uz trim “vaļiem” – zināšanām, prasmēm un attieksmes. Tieši šīs trīs lietas var attīstīt skolā: apgūt zināšanas par finansēm, matemātiku, bioloģiju un citām jomām; attīstīt prasmes lasīt, rēķināt, kritiski izvērtēt informāciju, uzņemties jaunus izaicinājumus, pieņemt lēmumus; iemantot dažādas attieksmes – pozitīvismu, atvērtību pārmaiņām utt.
Jauniešu uzdevums skolas laikā ir iemācīties mācīties, spēt apgūt un saprast informāciju. Darba tirgu mūsdienās raksturo nemitīgas pārmaiņas, tāpēc skolā izmācīties noteiktai profesijai uz visu dzīvi vairs nav iespējams. Tas nozīmē, ka dzīves laikā būs jāmācās atkal un atkal, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū.
Kādam jābūt ideālajam nākotnes darbiniekam?
Vaicājot darba devējiem, ko tie sagaida no saviem darbiniekiem, tiek minētas tādas īpašības kā zinātkāre, aizrautība, cilvēcība, vēlme mācīties, iniciatīva, vēlme sadarboties, spēja vienkārši pasniegt sarežģīto, mērķtiecība, spēja pielāgoties, iesaistīties, risināt problēmas.
Tas lielā mērā saskan ar Jaunzēlandes Karjeras centra izstrādāto nepieciešamo prasmju karti, lai veiksmīgi attīstītos karjerā:
- prasme komunicēt,
- spēja strādāt komandā,
- spēja tikt galā ar neveiksmēm,
- domāšanas prasmes – spēja izvēlēties efektīvākos risinājumus, risināt problēmas,
- vēlme mācīties,
- pašvadība un pašmotivācija,
- pozitīva attieksme.
Apgūt šīs prasmes ir svarīgi gan jauniešiem, vēl mācoties skolā, gan jebkuram cilvēkam, kurš grib būt vajadzīgs darba tirgū, spēt kritiski izvērtēt informāciju un pieņemt labākos lēmumus arī privātajā dzīvē un naudas lietās.
Kas par tehnoloģiju ietekmi sakāms mākslīgajam intelektam?
Tehnoloģiju klātbūtne nenoliedzami ietekmēs darba tirgu, dažām profesijām liekot nogrimt aizmirstībā pavisam, toties rodoties jaunām, kurās būs nepieciešamas pavisam citas zināšanas un prasmes. Arvien biežāk cilvēku profesionālajā ikdienā ienāk mākslīgā intelekta rīki, būtiski atvieglojot monotonu, manuālu darbu un atstājot vairāk vietas radošumam. Tāpēc jautājām pašam mākslīgajam intelektam, kas tam sakāms par savu un citu tehnoloģiju lomu nākotnes darba tirgū.
Lūk, ko tas atbild: “Tehnoloģijas gadu desmitiem ir pārveidojušas darba tirgu, un paredzams, ka tas turpināsies arī nākotnē. Pasaules Ekonomikas foruma 2023. gada ziņojumā par nodarbinātības nākotni konstatēts, ka lielākajai daļai tehnoloģiju nākamajos piecos gados būs pozitīva ietekme uz darbavietām. Gandrīz ceturtā daļa profesiju mainīsies, un to papildus ietekmē arī ilgtspējas faktori. Viena no būtiskākajām tehnoloģiju ietekmēm uz nākotnes profesijām ir automatizācija. Paredzams, ka automatizācija aizstās daudzas profesijas, kur darāmās darbības atkārtojas un prasa maz radošuma vai problēmu risināšanas prasmju. Tomēr tas arī radīs jaunas profesijas, kurās nepieciešamas citādas prasmes, piemēram, programmēšana un datu analīze. Tāpēc ir svarīgi, lai darba ņēmēji nepārtraukti attīstītu jaunas prasmes un saglabātu konkurētspēju darba tirgū.”
Kā vienu no uzskatāmiem tehnoloģiju būtiski mainītas nozares piemēriem var minēt lauksaimniecību. Inovācijas, piemēram, arkls, apūdeņošanas sistēmas un GPS vadīts lauksaimniecības aprīkojums, ir padarījušas lauksaimniecību efektīvāku un palīdzējušas izaudzēt vairāk pārtikas. Automatizētās slaukšanas iekārtas ir aizstājušas roku darbu piensaimniecībās. Droni, kas aprīkoti ar kamerām un sensoriem, var sniegt lauksaimniekiem reāllaika datus par kultūraugu veselību, augsnes mitrumu un citiem faktoriem, kas ietekmē kultūraugu augšanu. Savukārt šī informācija var palīdzēt lauksaimniekiem pieņemt labākus lēmumus par to, kad apūdeņot, mēslot vai novākt ražu.
Starp citu, palielinātā efektivitāte labi redzama skaitļos: pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 1925. gadā lauksaimniecībā bija nodarbināti 68% iedzīvotāju,* šobrīd – mazāk par 10%.
Sabiedrības un katra indivīda labklājībai ir vajadzīga laba finanšu veselība, par kuru jāsāk rūpēties jau skolas gados, veidojot izpratni, kas ir nauda, kāpēc svarīga budžeta plānošana, kā pelnīt naudu un kā to gudri ieguldīt. Tāpēc, turpinot pērn aizsākto tradīciju, arī šogad “Swedbank” aicina Latvijas skolēnus iesaistīties finanšu pratības iniciatīvā “Naudas diena”. Tehnoloģiju ietekmi uz nākotnes darba tirgu, profesijas, kas izzudušas un varētu rasties no jauna, kā arī citas ar karjeru saistītas tēmas “Naudas dienā” pētīsim kopā ar 8. un 9. klašu jauniešiem. “Naudas diena” notiks 31. oktobrī tiešsaistē naudasdiena.lv visās Latvijas skolās un noslēgsies ar enerģiskās grupas “Citi Zēni” koncertu. Dalība tajā ir bez maksas. Lai piedalītos, skolotāji aicināti reģistrēt savu klasi šeit: https://naudasdiena.lv/.
