Pasaules iedzīvotāju skaitam turpinot pieaugt, iedzīvotāju apgāde ar pārtiku kļūst arvien sarežģītāka un nākas saskarties ar jauniem izaicinājumiem, lai nodrošinātu pieejamu ēdienu ikvienam. Lai sasniegtu pasaulē izvirzītos ilgtspējas mērķus, tiek strādāts pie tradicionālo lauksaimniecības tehnoloģiju uzlabošanas un nomaiņas, un vienlaikus tiek uzsvērta arī iedzīvotāju ēdienkartes dažādošana, ieviešot vairāk augu izcelsmes pārtikas, piemēram, “Neapēd zemeslodi” izaicinājuma formā arī tepat Latvijā. Tieši tehnoloģijām ir būtiska nozīme lauksaimniecības stiprināšanā, lai palielinātu pārtikas ražošanas apjomus un nodrošinātu pārtiku uz ikviena galda visā pasaulē.
Augu izcelsmes uzturs un gaļas 3D drukāšana – draudzīgāk videi un cilvēkam
Laikā, kad tradicionālā lauksaimniecība sevi ir izsmēlusi, tiek meklēti arvien jauni veidi, kā kļūt videi draudzīgākiem, samazināt oglekļa izmešu daudzumu un uzlabot dzīves kvalitāti. Kā norāda biedrība “Dzīvnieku brīvība”, cilvēces uzdevums šobrīd ir rast pēc iespējas efektīvākus pārtikas ieguves veidus, un augu valsts produkti šajā ziņā ir lieliska alternatīva dzīvnieku izcelsmes produktiem – tie patērē ievērojami mazāk zemes, kā arī citu svarīgu resursu, piemēram, saldūdeni. “Zinātnieki ir atzinuši, ka nebūs iespējams sasniegt nospraustos klimata mērķus, turpinot pašreizējo dzīvnieku valsts produktu patēriņu, un ANO paudusi nostāju, ka pāreja uz augu valsts uzturu ir viens no svarīgākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā samazināt emisijas un cīnīties ar klimata krīzi. Tieši tādēļ augu valsts produktos balstīts uzturs kļūst arvien populārāks ne tikai janvārī, kad visā pasaulē noris līdzīgi izaicinājumi kā “Neapēd zemeslodi”, bet arī ikdienā,” norāda Lilita Kenta, “Neapēd zemeslodi” koordinatore. Šādu izaicinājumu noslēgumā lielākā daļa dalībnieku turpinot ēst vairāk augu valsts produktu, kas kopumā palīdz samazināt pasaulē patērēto dzīvnieku izcelsmes pārtiku, atstājot pozitīvu ietekmi uz vidi.
Tomēr nav noliedzams, ka gaļa aizvien ir neatņemama sastāvdaļa lielā daļā pasaules kulināro tradīciju. Taču mājlopu audzēšana pārtikai negatīvi ietekmē vidi, ik gadu radot aptuveni 7,1 miljardu tonnu oglekļa izmešu, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam, pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, pieprasījums pēc gaļas palielināsies par 70%. “Lai sekmētu dabai draudzīgākas uztura alternatīvas, jau šobrīd neierastā veidā tiek izmantotas 3D printeru iespējas. Ar 3D drukāšanas palīdzību mākslīgajā gaļā, kas imitē īstas gaļas tekstūru, var pārvērst gan augu olbaltumvielas, gan dzīvnieku šūnas. Ar šo risinājumu jau ir iespējams atdarināt daudzus gaļas veidus, tostarp cūkgaļu, vistas gaļu un liellopu gaļu, nodrošinot patērētājiem garšīgu, vizuāli pievilcīgu un pieejamu produktu – pētījumi liecina, ka mākslīgās liellopu gaļas cena strauji tuvojas īstas liellopu gaļas tirgus cenai,” dalās “Huawei Technologies Latvia” komunikācijas vadītāja Inese Šuļžanoka. Šāds tehnoloģiju pielietojums jau šodien ir solis pretim zaļākai nākotnei, vienlaikus nodrošinot ikvienam daudzveidīga uztura iespējas un tradīciju saglabāšanu.
Vertikālā lauksaimniecība un dati – videi, ražīgumam un dzīves kvalitātes uzlabošanai
Vienlaikus daudzviet pasaulē, tostarp Latvijā, popularitāti gūst vertikālā lauksaimniecība, kas ļauj efektīvāk saražot vairāk augu izcelsmes pārtikas. Iekštelpu fermas rada optimālu vidi kultūraugu audzēšanai bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem, kurā lauksaimnieki var rūpīgi uzraudzīt katru audzēšanas procesa posmu – no sējas līdz mēslošanai un ražas novākšanai – un precīzi kontrolēt apgaismojumu, temperatūru, ūdens un barības vielu padevi, ņemot vērā katra kultūrauga specifiskās vajadzības. Šāda “rūpnīcai līdzīgā” pieeja lauksaimniecībai ļauj apkopot vairāk datu, tādējādi nodrošinot stabilu pamatu optimālu augšanas apstākļu sasniegšanai. Nesen īstenotās izmēģinājuma programmas liecina, ka 7000 m² platībā katru gadu var iegūt 900 000 kg dārzeņu, ja raža tiek novākta ik pēc 16 dienām – nesalīdzināmi produktīvāk nekā klasiskajā lauksaimniecībā.
Lauksaimniecībā, tāpat kā citās nozarēs, strauji pieaug arī dažādu datu apkopošanas un pielietošanas tendences, kas ļauj ikvienu procesu novērtēt un optimizēt. Tādi mūsdienīgi rīki kā sensori un mobilās ierīces lauksaimniekiem sniedz precīzus reāllaika datus par augsnes mitrumu, apkārtējās vides temperatūru un kultūraugu stāvokli, kā arī labāk palīdz izprast savu zemi, klimata apstākļus un kultūraugu slimības vai kaitēkļus, lai precīzāk prognozētu ražīgumu un attiecīgi pielāgotu budžetu agronomisko pasākumu veikšanai. Šie dati arīdzan ļauj ātri reaģēt uz vides izmaiņām, piemēram, noteikt dabas postījumu skartās teritorijas un mazināt negatīvo ietekmi uz ražu ekstremālu laikapstākļu gadījumā. “Plašāka datu un mākslīgā intelekta izmantošana apvienojumā ar agronomiskajām zināšanām ļaus mums izveidot pētījumos balstītas pārtikas sistēmas, kas ir noturīgas, ilgtspējīgas un videi draudzīgas. Līdz 2030. gadam mēs spēsim savienot lauksaimnieciskās ražošanas faktorus, piemēram, lauksaimniecības zemi, darbarīkus un kultūraugus, kā arī ievākt un izmantot datus par klimatu, augsni, kultūraugiem un citiem faktoriem, lai rezultātā palielinātu ražību. Īsāk sakot – tehnoloģijas jau drīzumā palīdzēs apgādāt pasauli ar pārtiku, veidojot zaļu un nodrošinātu nākotni,” papildina Inese Šuļžanoka.
