Šonedēļ, 2.decembrī, kā katru gadu visā pasaulē tiek atzīmēta Datorpratības diena, atgādinot par digitālo prasmju lomu mūsdienu savienotajā pasaulē, kā arī veicinot sabiedrības informētību par tehnoloģiju potenciālu un izmantošanas iespējām. Tuvojoties Pasaules datorpratības dienai, tehnoloģiju uzņēmums Huawei un digitālās vides attīstības eksperte Ina Gudele dalās redzējumā par aizvien pastāvošo01 digitālo plaisu un potenciālajiem problēmas risinājumiem, kā arī Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu digitālo prasmju līmeni. Lai gan Latvijas iedzīvotāju datorprasmes ir vērtējamas augstā līmenī, valsts atrodas 17. vietā no 27 ES dalībvalstīm, turklāt mūsu uzņēmumi ir krietni zem vidējā ES rādītāja digitālo tehnoloģiju integrācijā.
Digitālajai plaisai ir jāizzūd
Digitālā ekonomika attīstās straujiem soļiem, un nemitīgā inovāciju izaugsme paātrina ne tikai pārmaiņu tempu, bet arī to ietekmi. Mākoņi, skaitļošanas jauda, jaunas digitālās prasmes un lietojumprogrammu ekosistēmas nojauc tradicionālās savienojamības robežas. Par spīti visam digitālā plaisa joprojām pastāv, un tā ir jānovērš, jo gandrīz 2,7 miljardiem cilvēku visā pasaulē nav piekļuves internetam. Tāpēc jau vairāk nekā trīsdesmit gadu Huawei ir apņēmies radīt arvien progresīvākus risinājumus, lai uzlabotu savienojamību un veicinātu gan jaunas, gan ilgtspējīgas izaugsmes iespējas, par to aizvadītajā nedēļā diskutējot arī tehnoloģiju konferencē Connectivity+: Innovate for Impact.
Sidharts Čaterdžī (Siddharth Chatterjee), ANO rezidējošais koordinators, konferencē uzsvēra, ka digitālās tehnoloģijas attīstās straujāk nekā jebkuras citas inovācijas pasaules vēsturē, būtiski pārveidojot mūsu sabiedrību un dzīvesveidu. “Mēs jau redzējām, kā pandēmijas laikā e-komercijas lietojumprogrammas palīdzēja uzņēmumiem saglābt uzņēmējdarbību, pārorientējoties uz attālinātās vides formātu, savukārt mācības tiešsaistē ļāva bērniem turpināt izglītības ieguvi, bet e-pakalpojumi – saņemt bezkontakta medicīniskās konsultācijas. Diemžēl 2022. gadā 2,7 miljardiem cilvēku jeb vienai trešdaļai pasaules iedzīvotāju joprojām nav piekļuves internetam. Dzīvojot savstarpējās savienojamības laikmetā, ikvienam cilvēkam ir jābūt drošai piekļuvei internetam, jo to paredz ilgtspējas mērķi,” norāda ANO pārstāvis.
Digitālais progress Latvijā – vieta izaugsmei
Kopš 2014. gada Eiropas Komisija seko līdzi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu progresam digitālajā jomā, publicējot ikgadējus digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) ziņojumus. 2022. gada DESI ziņojumā Latvija ieņem 17. vietu no 27 ES dalībvalstīm. Kā liecina statistika, Latvijas DESI rādītājs pēdējos gados ir pieaudzis nedaudz lēnāk kā lielākajā daļā citu ES valstu. Savukārt Latvijas rezultāti ir uzteicami, runājot par cilvēkkapitālu – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) programmās studējošo absolventu īpatsvars Latvijā joprojām ir ievērojami augstāks nekā vidēji ES. Tāpat mums ir labi rādītāji arī attiecībā uz sieviešu īpatsvaru IKT speciālistu jomā. Kopumā IKT speciālistu īpatsvars ir pastāvīgi audzis, un tagad Latvija lēnām tuvojas ES vidējam rādītājam. Latvijas iedzīvotāju pamata un augstākas par pamata digitālajām prasmēm, kā arī pamata digitālā satura veidošanas prasmes joprojām ir nedaudz zem ES vidējā līmeņa, taču, pievēršot tam īpašu uzmanību, jau dažu gadu laikā ir iespējams panākt ievērojamus uzlabojumus.
Jāveicina digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos
Digitālo tehnoloģiju integrācija Latvijas uzņēmumiem var sniegt jaunas iespējas uzlabot konkurētspēju. Šobrīd mūsu uzņēmumi atrodas zem ES vidējā rādītāja attiecībā uz galveno digitālo tehnoloģiju integrāciju. Tas attiecas arī uz vairākiem svarīgiem Digitālās desmitgades rādītājiem, tostarp lielo datu, mākslīgā intelekta un mākoņu izmantošanu. Taču, ņemot vērā, ka Latvijā studijas beidz arvien vairāk jauno IKT jomas speciālistu, varam gaidīt, ka tuvāko gadu laikā situācija uzlabosies. Kas attiecas uz sociālo plašsaziņas līdzekļu un elektroniskās informācijas apmaiņas lietojumu, tas ir ievērojami pieaudzis – abos gadījumos par 7 procentpunktiem, ļaujot Latvijai pietuvoties vai pat panākt Eiropas vidējo rādītāju. Ziņojumā izcelta vēl viena pozitīva tendence – Latvijai ir labi rezultāti digitālo publisko pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tāpat pie mums ir arī augsts e-pārvaldes lietotāju īpatsvars (84 % interneta lietotāju).
Ina Gudele, Magnetic Professional direktore, Latvijas Interneta asociācijas valdes locekle un digitālās vides attīstības eksperte, skaidro: “Latvijā interneta lietošanas prasmes ir labā līmenī, turklāt mūsu valstī internetu izmanto teju 90% iedzīvotāju. Tomēr jāatzīst, ka Latvijā ir ļoti slikti rādītāji jomā, kas saistīta ar digitālās vides izmantošanu uzņēmējdarbības pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā.”
Lai veicinātu digitālo risinājumu ieviešanu gan privātajā, gan valsts sektorā, iedzīvotāji jāizglīto par praktiskām iemaņām tehnoloģiju izmantošanā. “Ir jāturpina izglītot sabiedrību par drošo digitālo parakstu, jānodrošina publiskās piekļuves interneta punkti bibliotēkās un pašvaldībās, kā arī speciālists, kurš mācētu paskaidrot un palīdzēt cilvēkam strādāt ar datoru un izmantot tā sniegtās iespējas. Digitālās prasmes kā tādas neko nenozīmē, svarīgāks ir praktiskais pielietojums – rēķinu samaksāšana, vēstuļu sūtīšana, apsveikuma kartiņas sagatavošana, dažādu digitālo rīku praktiska izmantošana. Svarīgs ir rezultāts, ko mēs iegūstam no tehnoloģiju izmantošanas,” skaidro I.Gudele.
Svarīgi radīt iespējas izglītoties
Dažādām izglītības programmām ir būtiska nozīme digitālās plaisas mazināšanā un digitālo tehnoloģiju ieviešanā. Huawei ir viens no uzņēmumiem, kas ik gadu rīko tehnoloģiju apguves programmu jauniešiem Seeds for the Future. Pēc I. Gudeles domām, šādas un līdzīgas lielo tehnoloģiju uzņēmumu rīkotās programmas ir ļoti noderīgas un pozitīvi vērtējamas: ”Ir apsveicami, ka tiek organizētas šādas programmas, tematiskās nedēļas, dažāda veida projekti, kur katrs uzņēmums jaunajiem speciālistiem un jaunajai sabiedrības daļai parāda, ka tehnoloģijas mums sniedz dažāda veida rīkus, ar kuru palīdzību veidot saturu, attīstīt savu biznesu, iemācīties programmēšanu.”
Pagājušā gada septembrī profesionālās tālākizglītības iestādes Magnetic Professional programmā “Pamatprasmes programmēšanā” pieteicās 125 cilvēki, bet aptuveni 50 cilvēki pieteicās IT sistēmu testēšanas apguves programmā. Turklāt šie cilvēki nebija vidusskolēni, bet gan darba nozarē nedaudz norūdījušies absolventi, kas jau apguvuši citas profesijas. Kā norāda eksperte, ļoti daudziem cilvēkiem, arī pieaugušajiem, rodas interese, kā viņi tehnoloģiju nozares jauninājumus, viedtālruņus un citas ierīces var izmantot ne tikai izklaides nolūkos, bet arī gūstot ko liederīgu, piemēram, izmantojot sporta aktivitātēs, veicot veselības kontroli, plānojot dienu, uzstādot dažāda veida atgādinājumus.
