70% nodarbināto Latvijā nesaņem norādījumus vai ieteikumus no sava darba devēja, lai ikdienas darbā droši izmantotu mākslīgo intelektu (MI) – 14% no viņiem norāda, ka tas rada neapmierinātību vai neskaidrību, bet 56% uzsver, ka norādījumi nav nepieciešami. Igaunijā un Lietuvā ieteikumus nesaņem 74% nodarbināto, liecina IT uzņēmuma “Helmes” veiktā aptauja, kas īstenota sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat”.
Vienlaikus teju trešdaļa (29%) respondentu no Latvijas norāda, ka no viņiem tiek sagaidīta MI izmantošana darbā – no tiem 9% atzīst, ka tiek sagaidīts, lai viņi izmantotu MI ar mērķi uzlabot darba procesus, no 5% tiek sagaidīts, ka MI tiks integrēts viņu atbildības jomas rīkos, procesos vai produktos, 7% tiek mudināti sekot līdzi jaunumiem un kopumā pētīt MI attīstību, savukārt, no 8% tiek sagaidīta MI izmantošana bez konkrētākiem paskaidrojumiem. Salīdzinājumam jāmin, ka Igaunijā MI izmatošana darbā tiek sagaidīta no 35% nodarbināto, bet Lietuvā – no 55%.
“Pētījuma dati skaidri apliecina, ka vadlīnijas un ieteikumi MI izmantošanai ir nepieciešami gan dažādās organizācijās, lai sekmētu, ka darbinieki jūtas pārliecināti un droši izmantot šos rīkus, gan nacionālā līmenī kopumā. Turklāt, svarīgi, lai šīs programmas, apmācības vai vadlīnijas, līdzīgi kā svešvalodu apguves kursi, būtu piemēroti dažādiem prasmju un zināšanu līmeņiem. Patiesībā, izglītošana jāsāk jau skolās – bērni un jaunieši jau tagad izmanto MI rīkus ļoti aktīvi, tāpēc jau skolās būtu jāizglīto par drošu un atbildīgu MI lietošanu,” stāsta “Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns.
“Esam plānojuši pētījumu atkārtot arī nākamgad, lai salīdzinātu rezultātus un analizētu situāciju katrā no Baltijas valstīs. Vienlaikus rūpējamies arī par to, lai mūsu uzņēmuma darbinieki visās valstīs būtu informēti un saņemti atbilstošas vadlīnijas un ieteikumus MI izmantošanai, un aicinām arī citus darba devējus rīkoties līdzīgi,” piebilst V.Bulāns.
Analizējot situāciju nodarbināto vidū dažādās vecuma grupās Latvijā, iespējams secināt, ka visvairāk MI lietošana tiek sagaidīta no darbiniekiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem (46%), nedaudz mazāk to sagaida no nodarbinātajiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem (38%) un attiecīgi vēl mazāk citās vecuma grupās – no 40 līdz 49 gadiem, kā arī no 50 līdz 59 gadiem (23%), un vecumā no 60 līdz 74 gadiem (22%).
MI izmantošana visvairāk (43%) tiek sagaidīta no vadītājiem, kam seko kvalificēti speciālisti (38%) un biroja darbinieki (34%), savukārt, šo rīku izmantošanu šobrīd mazāk sagaida no nekvalificētiem strādniekiem (6%) un pakalpojumu un tirdzniecības nozares darbiniekiem (10%).
Pētījums tapis sadarbībā ar centru “Norstat”. Tas īstenots 2025. gada jūnijā un pētījumā piedalījās 1000 respondenti (nodarbinātie) vecumā no 18 līdz 74 gadiem no katras Baltijas valsts (kopumā 3000 respondentu). Pētījums veikts ar mērķi analizēt situāciju darba tirgū MI izmantošanā, kā arī veicināt atbildīgu un drošu MI lietošanu.
