Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS pētījuma dati liecina, ka 33 % uzņēmumu Latvijā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) ieviešanu bremzē darbinieku digitālo prasmju nepietiekamība. Savukārt 20 % kā nozīmīgu šķērsli min augstas IKT ieviešanas un uzturēšanas izmaksas, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. 13 % norāda uz speciālistu trūkumu, kuri varētu ieviest un uzturēt šādus risinājumus. Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” Platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, uzsver, ka uzņēmumi arvien vairāk izprot – zinoša cilvēkkapitāla pieejamība un ieguldījumi digitālajā attīstībā ir ikviena biznesa izaugsmes un konkurētspējas pamats. Tomēr pārmaiņas notiek pārāk lēni.
Darbinieku digitālo prasmju nepietiekamība ir būtiskākais faktors, kas kavē IKT ieviešanu – 2025. gadā 33 % uzņēmumu vadītāju norāda, ka tieši prasmju trūkums kavē jaunu procesu, biznesa vadības risinājumu un projektu ieviešanu, kas ir vairāk nekā 2024. gadā, kad šo šķērsli minēja 31 %. Visvairāk šo kā ļoti kavējošu aspektu atzīmē uzņēmumi ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas sektoros, kā arī lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem. Līdzās tam 13 % aptaujāto norādījuši, ka tos attur kompetentu speciālistu trūkums, kuri varētu ieviest un uzturēt šādus risinājumus.
“Digitālās prasmes vairs nav tikai IT speciālistu jautājums – tās ir kļuvušas par pamata kompetenci cilvēkkapitālam teju ikvienā nozarē. Taču, ja trešdaļa uzņēmumu atzīst, ka prasmju nepietiekamība kavē jaunu procesu un projektu ieviešanu, tas nozīmē, ka tehnoloģiju potenciāls biznesa vidē netiek pilnvērtīgi izmantots un izaugsme stagnē. Līdz ar to darbinieku apmācība, regulāri atjaunojot zināšanas, ir vienīgais ceļš, kā izrauties no “apburtā loka”. Vienlaikus ir skaidrs, ka ne visiem uzņēmumiem ir nepieciešami savi IT speciālisti, lai ieviestu un uzturētu tehnoloģijas, tādēļ arvien vairāk redzam, ka šie pakalpojumi tiek nodoti ārpakalpojumā – arī pētījums atklāj, ka pērn tas ir piektais biežāk izmantotais IKT risinājums uzņēmumu vidū Latvijā,” stāsta Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors.
Piemēram, “Bite Latvija” vietējam inženiertehnisko risinājumu un santehnikas uzņēmumam “Cita Santehnika” nodrošina pilna spektra IT atbalstu – no interneta pieslēguma uzņēmuma birojos un veikalos līdz IP telefonijai, Wi-Fi tīkla uzturēšanai, virtuālajiem serveriem, kā arī interneta veikala, kasu un noliktavu sistēmas darbībai.
“Mūsu ikdienas darbā ir nepieciešama droša, nepārtraukta un vienota IKT sistēmu darbība visos pārdošanas kanālos – gan klātienē, gan tiešsaistē. Strādājot ar plašu klientu loku, mums ir būtiski nodrošināt sinhronizētu kasu un noliktavu darbu, stabilu e-komercijas platformas darbību, kā arī pastāvīgu datu pieejamību un drošību, birojam strādājot arī attālināti. Sistēmu noturība ir īpaši svarīga, kad apmeklētāju skaits pieaug. Bite palīdz atrisināt šo komplekso tehnoloģiju simbiozi, nodrošinot uzticamu digitālo pamatu, proaktīvu diennakts atbalstu un pielāgotus risinājumus, kas ļauj mums augt. Tikmēr visu risinājumu apvienošana pie viena ārpakalpojuma sniedzēja nodrošina vienkāršāku pārvaldību, lielāku drošību un pārliecību par biznesa nepārtrauktību,” saka Dmitrijs Aškinezers, “Cita Santehnika” īpašnieks.
Tajā pašā laikā vēl viens nozīmīgs šķērslis IKT ieviešanā ir investīcijas – augstas tehnoloģiju ieviešanas un uzturēšanas izmaksas 2025. gadā kā kavējošu faktoru min 20 % uzņēmumu vadītāju, kas ir mazāk nekā 2024. gadā, kad to norādīja 22 %. Lai gan rādītājs pakāpeniski samazinās un uzņēmumi arvien vairāk apzinās, cik būtiski ir ieguldīt digitālajā attīstībā, finanšu slogs joprojām ir īpaši jūtams mazajos un vidējos uzņēmumos, kuros digitalizācija bieži tiek ieviesta gausi vai atlikta.
“Būtiski uzsvērt, ka IKT risinājumi mūsdienās ir daudz pieejamāki, nekā pirms pieciem vai desmit gadiem, turklāt tie ir pielāgoti dažādu mērogu biznesiem, cilvēku prasmēm un vajadzībām. Šobrīd novērojam, ka liela daļa uzņēmumu ievieš pamata risinājumus, taču sarežģītākus digitalizācijas soļus atliek, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Taču jāņem vērā, ka IKT ieviešana nav vienreizēja iniciatīva, bet gan stratēģiskas investīcija, ilgtermiņā ļaujot kāpināt konkurētspēju un samazinot uzņēmuma operatīvās izmaksas,” skaidro D. Ņikitins.
Vienlaikus pētījums rāda, ka darbinieku bailes no pārmaiņām un pretestība jauninājumiem ir mazāk būtisks šķērslis IKT ieviešanā. To kā kavējošu faktoru min 6 % uzņēmumu, salīdzinot ar 4 % gadu iepriekš. Lai gan tas ir mazāk kavējošs faktors, interesanti, ka darbinieku pretestību kā šķērsli IKT ieviešanai lielākoties izcēluši lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem.
“Acīmredzot, liels darbinieku skaits nozīmē arī ļoti dažādu attieksmi pret pārmaiņām – kāds ir gatavs jaunu rīku izmantošanai, bet citi ir jāiedrošina. Tāpēc uzņēmumiem ir vērts sākt vienkāršākajiem rīkiem, piemēram, Microsoft 365, un ieviest tos strukturēti – ar skaidru mērķi, drošības iestatījumiem un darbinieku apmācībām, pēc tam pakāpeniski pievienojot papildu IKT risinājumus. Pretējā gadījumā uzņēmums investē tehnoloģijās, bet nesaņem pilnvērtīgu atdevi to izmantošanā,” uzsver D. Ņikitins.
