Rīgā notiks pirmais Ziemeļvalstu noturības samits

2025. gada 10. septembrī Rīgā pirmo reizi vēsturē notiks Ziemeļvalstu noturības samits, kas pulcēs līderus no uzņēmējdarbības, akadēmiskās vides, valsts pārvaldes, aizsardzības un tehnoloģiju jomām, lai stiprinātu sabiedrības noturību un krīžu gatavību. Samita dalībnieki apmainīsies ar nesenāko pieredzi un meklēs jaunas pieejas, lai stiprinātu ekonomisko darbību, uzņēmumu pārvaldīto infrastruktūru, organizāciju gatavību ārkārtas situācijām, kā arī palīdzētu iedzīvotājiem Skandināvijā un Baltijā pretoties hibrīddraudiem un nekonvencionālām agresijas metodēm.

Samitu organizē biedrība CIREN (Civilian Resilience Nordic/Ziemeļvalstu Noturības Organizācija) un tajā uzstāsies tādi eksperti kā Vašingtonas štata Ārkārtas situāciju pārvaldes direktors Roberts Ezels (ASV), Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, Jonnijs Andersens (stratēģisko infrastruktūras eksperts Eiropā, Latīņamerikā un Āfrikā; AirportWorks dibinātājs, Norvēģija), Andrijs Jarmaks (Ukrainas gaisa satiksmes dienesta UkSATSE direktors), Monika Garbačiauskaite-Budriene (LRT ģenerāldirektore, Lietuva), Jānis Kažociņš (ģeopolitikas eksperts, bijušais Nacionālās drošības padomnieks Valsts prezidentam), Urmo Sonvalds (Delfi galvenais redaktors Igaunijā), Mēlis Kitsings (Igaunijas Biznesa skolas rektors), Baiba Kaškina (CERT.LV vadītāja), Gediminas Almantas (Lithuanian Airports padomes priekšsēdētājs, padomes loceklis enerģētikas un transporta uzņēmumos) un daudzi citi.

Samits notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas augšējā stāvā – Korē; tiešraidi angļu valodā nodrošinās Delfi TV saviem skatītājiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kas pieejama jebkuram interesentam Ziemeļvalstīs un citur pasaulē. 

CIREN organizēto samitu atbalsta šādi partneri – TV3 Group, Delfi.lv, Delfi.lt, Delfi.ee, Latvijas Nacionālā bibliotēka un Norstat.  CIREN mērķis ir  uzlabot Ziemeļeiropas iedzīvotāju un organizāciju spējas faktisku vai potenciālu dabas katastrofu, terora, hibrīddraudu/pelēkās zonas, militāro darbību vai citu antropogēnu katastrofu gadījumā, kā arī sekmēt lielāku noturību, stiprinot draudu samazināšanas un sagatavošanās pasākumus, reaģēšanu ārkārtas situācijās un veicinot darbības nepārtrauktību un atjaunošanu.

Dalies :

Facebook
Twitter
LinkedIn
Pinterest

Atbildēt

Jaunākie apskati
Tev varētu interesēt