Šī gada Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Klimata pārmaiņu konferencē (COP 27) viens no galvenajiem tematiem bija videi draudzīgas tehnoloģijas un IKT risinājumu izmantošana, lai veicinātu zaļo attīstību dažādās nozarēs, tādējādi nodrošinot piekļuvi galvenajām cilvēku vajadzībām visā pasaulē. Diskusijā piedalījās arī tehnoloģiju uzņēmums Huawei, kas kopīgi ar citiem vadošajiem ekspertiem nonāca pie secinājuma, ka neviena valsts atsevišķi nespēs tikt galā ar digitālās pāreju un tās izaicinājumiem. Savukārt vietējā eksperte, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centra direktore Liene Briede, runājot par tehnoloģiju lomu klimata pārmaiņās, uzsver, ka galveno ietekmi rada cilvēks, taču tehnoloģijas ir noderīgs rīks situācijas uzlabošanā. Kā arī, runājot par situāciju Latvijā, eksperte skaidro, ka Latvija šobrīd ir mazs klimata tehnoloģiju tirgus, taču ir manāma aktīva sabiedrības iesaiste.
Klimata pārmaiņas vada cilvēks, nevis tehnoloģijas
Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki pēta un attīsta oglekļa mazietilpīgas tehnoloģijas dažādām tautsaimniecības nozarēm un inovatīvus risinājumus resursu efektīvākai un viedai izmantošanai. Ar dažādu programmu un atbalsta instrumentu palīdzību RTU Zinātnes un inovāciju centrs stiprina klimatam draudzīgas uzņēmējdarbības un zaļo tehnoloģiju attīstību Latvijā, nodrošina iespējas Latvijas studentiem, zinātniekiem, jaunuzņēmumiem un dažādu jomu profesionāļiem attīstīt uzņēmējdarbības prasmes, vienlaikus radot risinājumus klimata izmaiņu samazināšanai. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centra direktore Liene Briede uzsver – lai runātu par tehnoloģiju ietekmi uz klimatu, ir būtiski ieraudzīt tehnoloģiju saikni ar negatīvo klimata pārmaiņu novēršanu, to lietošanu un ilgtspēju, proti, tehnoloģiju aprites ciklu, kas ievertu visus posmus. Tāpat ir svarīgi identificēt jomas, kas nozīmīgi ietekmē klimata pārmaiņas, piemēram, enerģētiku, lauksaimniecību un mobilitāti. Eksperte norāda, ka tehnoloģijas, kas ir klimatneitrālas un risina šo jomu izaicinājumus, ir ļoti komplicēts process, jo tehnoloģijas un to pielietošana var risināt vienu noteiktu problēmu, bet vienlaicīgi atstāt nozīmīgu ietekmi ar šīs tehnoloģijas ražošanu, piegādi, apkopi un ilgtermiņa lietošanu. “Esošā situācija ir aktualizējusi atjaunīgo energoresursu īpatsvara paaugstināšanu, kas ir nozīmīgs solis šīs jomas transformācijai, kur tehnoloģijas spēlēs nozīmīgu lomu. Papildus tam jāpievērš uzmanība arī ģeogrāfiski politiskajai ietekmei uz klimatneitrālu vai to veicinošu lēmumu pieņemšanu. Jāņem vērā, ka tehnoloģijas nav atbilde uz klimata izaicinājumiem, bet to atbilstoša, mērķēta lietošana, ieviešana, vispārējais tirgus uzstādījums un lietošana gan. Klimata pārmaiņas ir cilvēka vadīts process, ne tehnoloģiju,” stāsta Briede.
Kā norāda eksperte, zaļās tehnoloģijas ir tikai viens no veidiem, kā veicināt ilgtspējīgu nozares attīstību, jo jāmin arī tīrās tehnoloģijas, klimattehnoloģijas (no angļu val. – Climate Tech), kas ietver abus. Zaļās tehnoloģijas ir ietvars tehnoloģijām, tostarp zinātniskajai izpētei, kas samazina cilvēka ietekmi uz vidi. Savukārt tīrās tehnoloģijas ir ietvars, kas tehnoloģiju aprites procesā samazina radušos atkritumus, bet klimata tehnoloģijas ir vērstas uz klimata pārmaiņu mazināšanu, reducējot globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas. “Klimata pārmaiņas šobrīd ir viens no lielākajiem tirgiem, kas ietver visas nozares. Minēto tehnoloģiju ietvaru integrēšana industrijas darbā ir daļa no ilgtspējīgas attīstības, ietverot paradumu maiņu, vispārējo resursu optimizāciju, ieguldījumus, aprites principu ievērošanu un citus būtiskus procesus,” secina L. Briede.
Runājot par Latvijas tehnoloģisko situāciju un videi draudzīgu risinājumu aktualitāti, Briede uzsver, ka būtiska ir Latvijas valsts, tostarp sabiedrības, industrijas un valdības uzstādījums. Izvirzot tādas prioritātes kā energoneitralitāte un atjaunīgo energoresursu apjoma paaugstināšana, kā arī attīstot mikromobilitāti un regulējot lauksaimniecības nozari klimatneitrālā virzienā, tiek atvērts tirgus tehnoloģijām, kas palīdz sasniegt šo uzstādījumu. Latvija šobrīd ir mazs klimata tehnoloģiju tirgus, un mums ir zema inovāciju kapacitāte, bet tajā pašā laikā ir redzama sabiedrības iesaiste un līdzdarbība klimata mērķu sasniegšanā. “Manuprāt, mums ir visas iespējas stiprināt aprites ekonomikas principus, kas ietver augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kā arī paaugstināt ilgtspējas investīcijas un uz Latvijas dabas resursu saglabāšanu un atjaunošanu vērstus lēmumus,” uzskata Briede.
Tehnoloģiju uzņēmumu iesaiste un vienota pieeja – ceļš uz ilgtspēju
Filips Vangs (Philippe Wang), Huawei izpilddirektora vietnieks Ziemeļāfrikas reģionā, konferencē pauda uzskatu, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jeb IKT ļaus digitalizēt rūpniecību, veicinās inovāciju attīstību un padarīs citas nozares videi draudzīgākas. “5G, mākslīgais intelekts, datu analīze, mākoņdatošana – tas viss uzlabos rūpnieciskos procesus, vienlaikus samazinot enerģijas patēriņu un oglekļa emisijas,” sacīja Vangs. Pēc viņa teiktā var secināt – līdzīgi kā IKT ļauj viedajam ielu apgaismojumam izslēgties, kad neviena nav tuvumā, 5G bezvadu bāzes stacijas var automātiski izslēgties, kad nav datu plūsmas, tādējādi taupot enerģiju. Ņemot vērā, ka šādām bāzes stacijām ir nepieciešams barošanas avots un antenas, Huawei Nigērijā un Angolā dīzeļģeneratorus aizstāj ar saules paneļiem, lai nodrošinātu tīrāku elektroenerģijas avotu.
Luiss Neve (Luis Neves), Globālās ilgtspējas veicināšanas iniciatīvas (GeSI) izpilddirektors, konferencē pauda nostāju, ka sarunām par klimatu ir jābūt digitālām. “Manuprāt, apvienojot ilgtspējas un digitālo domāšanas veidu, mēs varam radīt spēcīgu rīku, kas paātrinās virzību uz pasauli, kurā 10 miljardi cilvēku var dzīvot veselīgu dzīvi,” sacīja Neve. Šajā nolūkā ITU-T (ITU telekomunikāciju standartizācijas sektors ir viens no trim Starptautiskās telekomunikāciju savienības sektoriem) dalībnieki, tostarp Huawei, ir ierosinājuši ieviest vienotu standartu tīkla enerģijas patēriņa mērīšanai. Šo standartu, kas pazīstams kā tīkla oglekļa intensitātes energopatēriņa rādītājs, apstiprināja 19. oktobrī.
