Laukkopības robotika ir ievērojams produktivitātes katalizators, bet adaptācijas ceļš var būt nelīdzens un izaicinošs.
Janas Tjanas lauksaimniecības tehnoloģijas piedzīvojums tika apgriezts kājām gaisā, kad nodega ēka, kur atradās robota prototips.
Lai jaunais uzņēmums veiksmīgi tiktu galā ar ķibeli, nācās iet unikālus ceļus. Tjana un viņas Upside Robotics komanda visu nākamo augšanas sezonu pavadīja kemperī Ontārio fermās, testējot savu vienīgo mazo rindu kultūru mēslošanas robotu.
Darbošanās ar robotu nozīmēja “tas kļuva par septiņu dienu procesu. Taču caur to mēs varējām ļoti, ļoti ātri mācīties, it īpaši par tehnisko pusi.”
Tjanas pieredzi ir piemērs tam, ko uzņēmēji ir gatavi darīt, lai atbalstītu savu uzņēmumu nepārtraukti kustīgajā agrikultūras tehnoloģiju pasaulē.
Viņa bija daļa no pirmā Ag Robotics Working Group pasākuma paneļa. Tajā pat laikā norisinājās arī Londonas fermu izstāde.
Starp citiem paneļa dalībnieki bija Korijs Deriks no HarvestCorp Technologies, kas ražo autonomus sparģeļu kombainus. Stefans Glibetiks no Mycionics, kas automatizē sēņu ražas novākšanu. Kā arī Mets Stīvenss no Finite Robotics, augļu dārzu automatizācijas uzņēmums.
Visi ir savu tehnoloģiju dziļā izstrādes procesā un runāja gan par šķēršļiem, gan potenciāliem veidiem, kā ievest savu produkciju tirgū.
Kur viņu tehnoloģijas ir šodien?
Deriks saka, ka HarvestCorp sparģeļu kombains šobrīd pāriet no dizaina fāzes uz izstrādi. Kombains palīdz zemniekiem, jo samazina nepieciešamību pēc darba spēka; sparģeļu ievākšana ir nekomfortabls process.
“Dizains un izstrāde notiek paralēli, protams, dizainam esot nedaudz tālākā fāzē kā izstrādei,” viņš sacīja.
Mycionics ir 10 gadus vecs uzņēmums, un tā sēņu ražas novākšanas tehnoloģija ir izgājusi cauri 33 prototipiem, lai iegūtu robotu, kas spēj strādāt sarežģītā vidē. Uzņēmumam ir pilot projekti gan Kanādā, gan Eiropā, un tas plāno nonākt tirgū jau nākamgad. Mērķis ir samazināt darbu un nodrošināt zemniekiem datus par viņu labības attīstību.
Pusi no augļu cenām sastāda darbaspēks, kur ietverti trīs galvenie soļi: atzarošana, retināšana un ražas novākšana. Augļu ievākšanas izmaksas samazināšana palīdzēs zemniekiem. Lai gan uzņēmums tika uzsākts tikai aizvadītajā gadā, jau šogad tiek testēti produkti un nākamgad tiek plānots arī nonākt tirgū. Robots ir 2.75 metrus garš, 1.8 metru plats un palīdz ar atzarošanu un retināšanu.
Upside Robotics kustās ātri, un Tjana saka, ka cer palielināt testu mērogu no 28 ha uz 486 ha. Atskatoties uz pagājušā gada testiem, viņi tic, ka slāpekli, kas ik nedēļu tiek pilināts uz kultūraugiem, var samazināt nepieciešamību pēc tā par 50-70%; savukārt tas varētu samazināt zemnieku izmaksas. Aizvadītajā sezonā vien tika izmēģināti aptuveni 50 prototipi.
“Mēs tiešām jūtam, ka mūsu tehnika ir gatava dzīvot laukā un būt uz tā visu sezonu.”
Kāpēc agrikultūras tehnoloģijas ir tik grūti finansēt?
Lauksaimniecības tehnoloģiju riska kapitāls pēdējo divu gadu laikā ir sanīcis, gūstot triecienu no COVID pandēmijas un laika pēc tā. Taču visspēcīgāka investīcija varētu būt palīdzēt zemniekiem uzņemties vairāk tehnoloģiju risku.
Lauksaimniecība atšķiras no citiem viegli saprotamiem programmatūras pakalpojumiem, kas saņem visu riska kapitāla uzmanību.
“Līdzekļu vākšana ir bijusi izaicinoša, jo agrikultūra, pirmkārt, ir ļoti sezonāla un, otrkārt, priekš mums tā ir balstīta uz tehniku, tāpēc konkurējam ar SaaS (programmatūra kā pakalpojums) vai mākslīgā intelekta programmatūru, no kā tiek sagaidīti ātri ieguvumi,” saka Tjana.
Viņi spēja savākt 4.6 milj. EUR ASV, bet tika vēstīts, ka vajag vairāk.
“Mēs bijām spējīgi atrast lieliskus klientus Ontārio, kuri bija gatavi uzņemties risku un izmantot mūsu robotus pirms tie bija gatavi.”
Stīvens pazīst gan startup uzņēmumu, gan zemkopības izaicinājumus, jo viņš ir ābolu audzētājs. Viņam ir pieredze tehnoloģijās, iegūstot doktora grādu ķīmijas inženierijā no Vaterlo universitātes, kā arī viņš ir izveidojis un pārdevis uzņēmumu FleetCarma. Tomēr Stīvena saknes ir lauksaimniecība, un pie tā viņš atgriežas.
“Jo vairāk būs finansējums, kas palīdzēs fermeriem iegādāties mūsu tehnoloģijas, jo viņu ikdienas būs vieglākas un ar mazāk risku – tas ir fenomenāli spēcīgs finansējums,” viņš sacīja. Ja zemnieki iegādājās tehnoloģiju, tā ir vislabākā zīme par tā vērtību.
Glibetiks pagājušogad pavadīja daudz laika virzot sistēmu riska kapitālistiem, bet nekādu finansējumu neieguva.
“Finansējuma iegūšana tehnikas vidē ir ļoti izaicinoša,” viņš vēsta.
Tā vietā viņš paļaujas uz valdības programmu un fermeru finansējumu, īpaši svarīgs ir atbalsts no Mareja Guda, Ontārio sēņu audzētāja, kurš Mycionics ir nodrošinājis iespējas robotu testēšanai.
Prom no ASV
Darbinieks no federālās valdības tirdzniecības dienesta panelim jautāja par citiem tirgiem, tas ir, ārpus ASV.
Kukurūza dominē ASV, tāpēc Upside Robotics tas interesēs vienmēr, lai gan viņi atrodas Ontārio.
Tjana ir strādājusi ar robotikas akseleratoru Ņujorkā, izstrādājusi produktus un atradusi finansējumu Sanfrancisko. ASV ir 92 miljardu EUR kukurūzas tirgus, bet Ontārio tie ir 3.7 miljardi.
“Mēs izvēlējāmies uzsākt un veidot mūsu vienību šeit ne tikai tirgus dēļ, bet arī talanta,” viņa sacīja. “Tas ir iespaidīgi – mehatronikas inženieri Vaterlo universitātē un arī Gelfā.”
Glibetiks sacīja, ka ASV ir novecojusi infrastruktūra, tāpēc sēņu audzēšana nav fokuss, un jomas potenciāls ir lielāks Eiropā, Jaunzēlandē, Austrālijā un Ķīnā.
HarvestCorp, kā fokuss ir Kanāda, ir guvis arī interesi no Itālijas, kur aug daudz sparģeļu. Deriks vēsta, ka nesen viņi ir uzaicināti uz Okeānas apgabalu Mičiganā, kas ir lielākais sparģeļu audzēšanas reģions ASV.
Finite Robotics vēro, kur ir visaugstākās augļu audzēšanas un darba spēka izmaksas, secinot, ka Eiropa būs nākamais solis.
Nepieciešamība pēc ātruma
Visi paneļa uzņēmumi kustās un uzlabo savas mašīnas, tostarp to programmatūru, ļoti ātri. Tiek atzīts, ka sadarbības ar valdībām un izglītības iestādēm ir ļoti novērtētas, bet viņu ātrums nav pietiekams.
Tomēr universitāšu ekosistēmas ir ļoti vērtīgas.
Avots: Farmatrio
