Fujifilm nevēlas, lai momentkameras paliek par vēsturi, piedāvājot jaunu (un dīvainu) risinājumu, kas kā pārsteidz, tā liek saraukt uzacis.
Fujifilm Japānā 2026. gadu sāk ar paziņojumu, kas liek jautāt — kas tas īsti ir un kam tas paredzēts?Jaunais Fujifilm Instax Mini Evo Cinema ir viena no savdabīgākajām kamerām, kādu uzņēmums ir izlaidis pēdējo gadu laikā un, iespējams, arī visneparastākais Instax sērijas pārstāvis līdz šim.
Tā ir hibrīda digitālā un momentfoto kamera, kas mēģina vienā ierīcē apvienot mūsdienu tehnoloģijas ar ļoti apzinātu, pat uzsvērti teatrālu nostalģiju.
Lielākais pārsteigums ir tas, ka šī ir pirmā Instax kamera, kas spēj ne tikai fotografēt, bet arī uzņemt video. Līdz šim Fujifilm bija flirtējis ar skaņu (piemēram, Instax Mini LiPlay+), taču video iespējas palika ārpus spēles. Mini Evo Cinema šo robežu beidzot pārkāpj, taču dara to sev raksturīgā veidā, nevis konkurējot ar viedtālruņiem, bet piedāvājot pilnīgi citu pieredzi.
Video tiek uzņemts digitāli, pēc tam no klipa izvēlēts kadrs tiek izdrukāts uz momentfilmas, bet pats video tiek pārvērsts QR kodā, kas tiek izdrukāts līdzās attēlam. Noskenējot kodu, skatītājs jebkurā brīdī var atgriezties pie video, kamēr fiziskais attēls paliek rokās.
Video rediģēšana notiek mobilajā lietotnē, kur iespējams apgriezt klipus, samontēt fragmentus un pievienot kino raksturīgus ievadus un nobeigumus.
Šī kamera kalpo par interesantu un pat diezgan drosmīgu risinājumu problēmai par to, kā momentkameras padar’t, kā padarīt momentkameras aktuālas laikmetā, kur dominē video un sociālie tīkli.
Laika mašīna ar rokturi
Tomēr, ja jāizvēlas viena funkcija, kuru Fujifilm pats acīmredzami uzskata par galveno trumpi, tā ir Eras skala. Fizisks disks uz kameras korpusa ļauj pārslēgties starp desmit vizuālajiem stiliem, kas iedvesmoti no dažādiem laikmetiem, sākot ar 1930. gadu kino pirmsākumiem un beidzot ar 2020. gadu estētiku.
Īpašu uzmanību, visticamāk, izpelnīsies 1980. gadu režīms ar klasisku 35 mm krāsu negatīva noskaņu un 1960. gadu profils, kas veidots, iedvesmojoties no Super 8 izskata.
Tas nav nejauši. Arī pašas kameras dizains ir nepārprotams reveranss pagātnei, konkrēti 1965. gada FUJICA Single-8 kamerai ar tai raksturīgo vertikālo rokturi. Šeit retro nav tikai filtrs, bet visas ierīces identitātes pamats.
Savukārt 2000. un 2010. gadu režīmi acīmredzami mērķē uz tiem, kam digitālo fotogrāfiju ēra vēl nav izdzēsta no atmiņas. 2010. gada režīms imitē agrīno viedtālruņu
foto rediģēšanas lietotņu vizuālo stilu, savukārt par 2000. gadu Fujifilm detaļās pagaidām klusē.
Tehniskā ziņā Mini Evo Cinema diez vai pretendēs uz augstākās klases video kvalitāti. Fujifilm pagaidām pat nav atklājis sensora izmēru. Taču šeit arī nav runa par konkurenci ar profesionālām kamerām. Ideja “nodot video no rokas rokā”, kā to formulē pats ražotājs, ir pietiekami oriģināla, lai atrastu savu auditoriju.
Domājams, ka galvenā mērķauditorija būs tieši jaunieši, kurus retro estētika piesaista arvien vairāk un vairāk.
Tāpat šī kamera var darboties arī kā portatīvs viedtālruņa printeris, pateicoties Direct Print funkcijai.
Galīgos secinājumus, protams, nāksies atlikt līdz pilnvērtīgām apskatēm, taču būtu pārsteidzoši, ja Mini Evo Cinemaneizvērtos par vēl vienu veiksmīgu posmu Instax sērijas vēsturē. Vienīgais būtiskais “bet” — pagaidām kamera ir izziņota tikai Japānas tirgum. Cena un pilna specifikācija vēl nav zināma, taču Japānā tirdzniecība sāksies 30. janvārī.
Avots: TechRadar
