Pirms gadiem sešiem Latvijas uzņēmums Mikrotīkls laida tirgū routeru (maršrutētāju) līniju MikroTIK RB2011, daudzi no kuriem teicami darbojas vēl joprojām. Laika gaitā radās nepieciešamība pēc lielākiem ātrumiem un jaudām, tāpēc 2015. gadā radās līnija RB3011. Tiem laikiem parametri – divu kodolu 1.4 GHz ARM procesors kopā ar 1 GHz RAM, un 10 Gbit porti pie nelielas prasītās cenas padarīja MikroTIK par nozares līderi. Vienīgi daudzi nevarēja tikt pie šī routera, jo to ražoja vienīgi RackMount(RM) versijā – tātad montēšanai serveru statnēs. Nebija arī varianta ar Wi-Fi moduli.
Tikai burtiski pirms dažām dienām tirgū nākusi pilnīgi jauna līnija – MikroTIK RB4011, kurā ir divi modeļi: RB4011iGS+5HacQ2HnD-IN ar Wi-Fi kanālu un vienkāršākais RB4011iGS-RM bez Wi-Fi. Pēdējam ir universāls korpuss, kas ļauj ierīci gan montēt statnē, gan izvietot uz galda. Šeit jau ir 4 kodolu CPU Cortex A15 Alpine AL21400 un 1 GB RAM, un 512 MB iebūvētās atmiņas. Modelim ar Wi-Fi ir gan 2.4 GHz diapazona atbalsts 2 plūsmās, gan 5 GHz atbalsts 4 plūsmās, kā arī 802.11ac (progresīvie MU-MIMO un Beamforming diemžēl netiek atbalstīti). Protams, ir desmit tradicionālie Gbit porti.
Kā jau vienmēr pie MikroTIK, viss ir ļoti askētisks. Šoreiz pat USB ports izravēts, kurš varētu lieti noderēt interneta rezervēšanai ar 4G modemu. Nav vairs arī LCD ekrāniņa kā modelī RB2011. Arī korpusa apakšdaļa tagad kļuvusi plastmasas. Vāks atstāts no metāla ar gudru ziņu: procesors ar to saskaras, un tādējādi tiek dzesēts.
4 Responses
Monstrīgi
Bet nav tāda MicroTIK, ir MikroTIK
Pilnīga huiņa.
Tāpat arī 2011. kas ir principā switch nevis routeris.
3011. ir labs, un tam ir 5 Gbps porti nevis 10.
Bet nu tā kā šeit no tehnikas ne1 neko nesaprot, var sastāstīt arī ka viņiem ir bluetooth vibrators un turbīna komplektā.
Skatos uz to PLATI un SMD montāžu izskatās, ka MIKROTIK, kāds prot projektēt elektroniku (spiestās plates ar atbilstošiem elementiem). Nav kā vairums “elektroņiķu” kantoru, kas prot nopirkt datoru, uzinstalēt uz tā Linux vai kādu no “bezmakas” Windblows versijām un prot tajā visā iespraust savu programmu, Linux vai Windows OS vidē strādājošu un to visu pārdod par baigāko piķi, jo faktiski paši neko elektronikā neprot un programmēt prot tikai kādā no augstāk minētajām OS. Ceru, ka RTU un LU var piegādāt šādiem uzņēmumiem džekus, kas prot gan projektēt, gan programmētājus, kas prot strādāt ar procesoriem pat tiešo. Tie procesori protams, ka nav Intel i7 vai kas tur vēl, bet šādām vajadzībām, kā rūteris vai maršrutējājs peitiek.