Materiāls, ko izstrādājuši MIT ķīmijas inženieri, var reaģēt ar oglekļa dioksīdu no gaisa, pieaugt apjomā, nostiprināties un pašatjaunoties. Polimērs, ko var izmantot kā celtniecības vai remonta materiālu vai aizsargpārklājumu, nepārtraukti pārveido siltumnīcefekta procesā izveidojošos gāzi oglekli saturošā materiālā, kas sevi papildina un atjauno .
Jaunā materiāla pašreizējā versija ir sintētiskam gēlam līdzīga viela, kas veic ķīmisko procesu, kas savā ziņā līdzinās fotosintēzei, kad augi gaismas enerģijas ietekmē pārstrādā neorganiskas vielas, oglekļa dioksīdu un ūdeni, barības vielās sev.
Jaunais materiāls, piemēram, var tikt izgatavots uz vieglās matricas paneļiem, kurus varētu nosūtīt uz būvlaukumu, kur tie cietēs un nostiprināsies tieši no gaisa un saules gaismas iedarbības, tādējādi ietaupot transporta enerģiju un izmaksas.
Atklājums ir aprakstīts žurnālā Advanced Materials. “Tas ir pilnīgi jauns materiālu zinātnes koncepts,” saka profesors Michael Strano. „Tas, ko mēs saucam par oglekļa fiksēšanas materiāliem, vēl šodien nepastāv ārpus bioloģiskās realitātes”, stāsta profesors, aprakstot materiālus, kas var pārvērst oglekļa dioksīdu no apkārtējā gaisa cietā un stabilā formā, izmantojot tikai saules staru spēku, tikai tā kā, to dara augi.
Viena no galvenajām šādu materiālu priekšrocībām ir tas, ka tie būtu pašatjaunojoši saules staru vai iekštelpu apgaismojuma ietekmē, stāsta Strano. Ja virsma ir saskrāpēta vai saplaisājusi, tā skartajā apgabalā pati pašatjaunojas, lai aizpildītu spraugas un labotu bojājumus, neprasot ārēju darbību.
Tā kā šis atklājums paver plašu iespējamo turpmāko izpēti, ASV Enerģētikas departaments sponsorē jaunu Strano vadītu programmu, lai to tālāk attīstītu.
„Mūsu darbs liecina, ka oglekļa dioksīdam nav jābūt tikai apgrūtinājumam un ar to saistītajām izmaksām,” saka Strano.
Atliek piebilst, ka savukārt katrs no mums var sapņot, ka pienāks brīdis un planšeti vai mobilo telefonu ar bojātu ekrāna „stikliņu” vajadzēs vien kādu brīdi paturēt gaismā, lai tas pats sevi salabotu.
Avots: https://scitechdaily.com/new-polymer-material-uses-carbon-dioxide-to-self%E2%80%90repair/
Foto: https://www.pexels.com/photo/black-huawei-android-smartphone-1036619/
3 Responses
Šis autors plūstoši raksta. Un tādus rakstus forši lasīt
Piekrītu. Patīkami lasīt 🙂
Par tēmu: man nav skaidrs, kā izstrādājums zinās, ka tam jāatjaunojas un kā zinās, kad “augšanai” jāapstājas. Dzīvajā dabā atjaunošanās procesus kontrolē ģenētiskā informācija, bet kā šādu informāciju plāno iestrādāt plastmasas gabalā?