OpenAI vadītājs Sems Altmans salīdzina GPT-5 ar Manhetenas projektu, paužot bažas par tehnoloģijas spēju robežām un regulējuma trūkumu.
OpenAI vadītājs Sems Altmans jaunākajā intervijā ar komiķi Teo Vonu (podkāstā This Past Weekend) GPT-5 modeli pasniedz nevis kā jaunu sava uzņēmuma produktu, bet gandrīz kā trilleri. Viņa sniegtais modeļa raksturojums bija piesātināts gan ar emocionālu pārdzīvojumu, gan trauksmi, kas vairāk raisa skepsi nekā bažas.
Altmans apgalvo, ka GPT-5 “šķiet ļoti ātrs” un atzīst, ka daži testi ar šo modeli viņu esot padarījuši nervozu. Viņš pat salīdzināja GPT-5 ar Manhetenas projektu, proti, procesu, kurā tika izstrādāta pirmā atombumba. Jāteic, šī analoģija raisa krietni vairāk jautājumu, nekā tā raisa cieņu pret jauno mākslīgā intelekta (MI) modeli.
Kas šobrīd ir pie MI tehnoloģiju attīstības grožiem?
Altmans asi kritizēja esošo MI regulējumu, sakot, ka “telpā nav pieaugušo” un ka uzraudzības mehānismi smagi atpaliek no nozares attīstības tempa.
Tas ir gaužām dīvains veids, kā reklamēt produktu, kas, pēc paša vārdiem, tuvojas mākslīgajam vispārējam intelektam (AGI).
Brīdinājumi par iespējamām sekām ir saprotami, taču Altmaņa situācijas raksturojuma izklāsts tā saknē izklausās vismaz nepatiesi. It kā viņš pats nebūtu viens no galvenajiem šo tehnoloģiju virzītājiem.
Līdz šim nav skaidrs, kas tieši Altmanu tik ļoti satraucis. Viņš izvairās no tehniskām detaļām, izvēloties pārspīlētus salīdzinājumus un metaforas.
Sakot, ka “mēs esam radījuši ko tādu, ko īsti nesaprotam”, viņš rada iespaidu par bezatbildību vai pat nekompetenci. Šāda pieeja ir visnotaļ neskaidra, ņemot vērā, kādā mērogā šie rīki tiks izmantoti.
No pārcilvēcīga MI līdz atbildībai
GPT-5, visticamāk, tiks prezentēts kuru katru brīdi. Baumas liecina, ka tā iespējas ievērojami pārspēs GPT-4. Altmaņa pieminētais “digitālais prāts” varētu signalizēt par izmaiņām MI izstrādes filozofijā, taču viņa dramatiskie izteikumi par “neatgriezeniskām sekām” šobrīd šķiet pārspīlēti.
Publiskā diskusija par MI nu jau gadiem svārstās starp eiforiju un iznīcības pareģojumiem. Iespējams, pienācis laiks meklēt vidusceļu, kurā netiek ignorētas tehnoloģijas spējas, vienlaikus nepazaudējot veselo saprātu.
Nav arī pirmā reize, kad Altmans atklāti pauž bažas par iespējamo MI attīstības virzienu. Viņš jau iepriekš ir teicis, ka “MI var noiet greizi”, un uzsvēris, ka OpenAI kā uzņēmumam ir jāspēj uzņemties atbildība par izejošajām šo tehnoloģiju sekām.
Tomēr, kad šos vārdus saka cilvēks, kurš vienlaikus vada vienu no ietekmīgākajiem MI uzņēmumiem un atzīst, ka nezina, kā šis rīks uzvedīsies, rodas jautājums – vai tieši šim uzņēmumam būtu jālemj, kā šī vara tiek izmantota?
Avots: TechRadar
