OpenAI nāk klajā ar inicatīvu, kas valdībām visā pasaulē ļautu integrēt mākslīgo intelektu teju visās ikdienā aktuālajās jomās.
OpenAI turpina pārņemt pasauli, un nākotnes vīzija ir patiesi grandioza. Uzņēmums aktīvi mēģina pārliecināt visas pasaules valstis investēt datu centros un daudz mērķtiecīgāk ieviest mākslīgo intelektu (MI) tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe un katastrofu novēršana.
Šī iniciatīva, kas nosaukta “OpenAI for Countries“, pēc paša uzņēmuma teiktā kalpos diviem mērķiem. Pirmkārt, tā paplašinās OpenAI produktu klātbūtni. Otrkārt, mazinās “plaisu” starp globālajiem ziemeļiem un dienvidiem, proti, tiem, kuriem piekļue pie MI tehnoloģijām ir plaša, un tiem, kuriem šāda pieeja nav vispār.
Vienlaikus uzņēmums uzsver, ka daudzas valstis izmanto tikai niecīgu daļu no tā, ko MI sistēmas spēj izdarīt “Lielākā daļa valstu joprojām darbojas krietni zem potenciāla, ko šobrīd piedāvā mākslīgais intelekts,” uzņēmums norādījis ziņojumā, kas nodots Reuters rīcībā.
Starptautisko iniciatīvu OpenAI uzsāka jau pērn, bet decembrī tās vadību uzticēja bijušajam Lielbritānijas finanšu ministram Džordžam Osbornam. Šonedēļ Davosā viņš kopā ar OpenAI globālo attiecību vadītāju Krisu Lehenu tieši uzrunā valdību pārstāvjus, piedāvājot iesaistīties projektā.
Šī aktivitāte ir daļa no plašākas stratēģijas, kas OpenAI nostiprinājusi kā vienu no centrālajiem spēlētājiem mūsdienu MI buma priekšgalā. Uzņēmuma vērtība pēdējā novērtējumā sasniedza 420 miljardus eiro, un tiek apsvērta publiska akciju emisija, kuras potenciālā vērtība varētu pietuvoties pat 1 triljonam eiro.
No skolu programmām līdz klimata riskiem
Šobrīd “OpenAI for Countries” iniciatīvai pievienojušās 11 valstis, un katrs līgums veidots pēc valstu individualajiem gadījumiem.
Igaunijā, piemēram, OpenAI izglītības rīks “ChatGPT Edu” tiek integrēts vidusskolu sistēmā visā valstī. Norvēģijā un Apvienotajos Arābu Emirātos uzņēmums sadarbojas ar vietējiem partneriem datu centru būvniecībā un kļūst par šo centru pirmo klientu.
OpenAI ambīcijas neaprobežojas ar izglītību un infrastruktūru. Uzņēmuma vadītāji trešdien norādīja, ka vēlas sadarboties ar valdībām arī katastrofu jautājumos, vai tā būtu pašu katastrofu novēršana vai seku menedžešana.
Dienvidkorejā tiek izskatīts darījums ar valsts ūdens pārvaldi, lai izveidotu reāllaika brīdināšanas un aizsardzības sistēmu, kas brīdinātu par klimata pārmaiņu izraisītām ūdens katastrofām, piemēram, cunami.
Savā ziņojumā OpenAI arī akcentē, ka pat valstīs ar labu piekļuvi MI pastāv būtiskas iekšējas atšķirības lietošanas intensitātē. Tā sauktie “jaudīgie lietotāji” uzņēmuma “progresīvās” spriestspējas iespējas izmanto septiņas reizes biežāk nekā vidējais lietotājs.
Piemēram, Singapūrā, kur MI rīki ir plaši pieejami, iedzīvotāji par programmēšanu sūta vairāk nekā trīs reizes vairāk vaicājumu nekā vidēji citur pasaulē.
Un, protams, vara
Šai iniciatīvai ir ģeopolitiska nozīme.
MI jau sen nav tikai rīks produktivitātes vairošanai vai ērtību uzlabošanai. Tas kļūst par infrastruktūru, kas nosaka, kuras valstis spēj ātri pielāgoties krīzēm, optimizēt izglītību un sagatavoties klimata riskiem un kuras paliek iedzinējos.
Un tieši šeit OpenAI piedāvājums kļūst stratēģisks. Runa nav tikai par serveriem vai čatbotiem, bet gan par to, kuras valstis iegūs priekšrocības nākamajā tehnoloģiskajā ērā.
Avots: Reuters
