Spānija iesniedz likumprojektu, kas paredz naudas sodu piemērošanu par ar mākslīgā intelekta palīdzību radīta satura nemarķēšanu.
Spānijas valdība otrdien apstiprināja likumprojektu. Lai ierobežotu tā dēvēto “dziļo viltojumu” lietošanu, likuprojekts paredz naudas sodu uzņēmumiem, kas izmanto mākslīgā intelekta (MI) radītu saturu, to pienācīgi nemarķējot kā tādu.
Likumprojektā ir pārņemtas pamatnostādnes no Eiropas Savienības nozīmīgā MI akta. Šis akts paredz stingrus pārredzamības pienākumus MI sistēmām, kuras tiek uzskatītas par augsta riska sistēmām. Tā žurnālistiem sacīja Spānijas digitālās pārveides ministrs Oskars Lopess.
“Mākslīgais intelekts ir ļoti spēcīgs rīks, ko var izmantot, lai uzlabotu mūsu dzīv vai arī, lai izplatītu dezinformāciju un uzbruktu demokrātijai,” viņš piebilda.
Spānija ir viena no pirmajām ES valstīm, kas ieviesa demokrātiskā bloka noteikumus. Tie lielā mērā tiek uzskatīti par ievērojami visaptverošākiem nekā ASV noteikumeim, kas principā balstās uz brīvprātīgu atbilstību un dažādu valstu noteikumu kopumu.
Lopess piebilda, ka ikviens ir uzņēmīgs pret “deepfake” uzbrukumiem. Ar šo terminu apzīmē videoierakstus, fotogrāfijas vai audioierakstus, kas ir rediģēti vai radīti, izmantojot MI algoritmus, bet tiek pasniegti kā patiesi.
Ko paredz Spānijas valdības ieviestais likumprojekts?
Spānijas likumprojektā, kas jāapstiprina parlamenta apakšpalātai, neatbilstība MI radītā satura pienācīgai marķēšanai tiek klasificēta kā “nopietns pārkāpums”. Piešķirtās sankcijas? Naudas sods līdz 35 miljoniem eiro vai 7 % no uzņēmumu globālā gada apgrozījuma.
Nodrošināt, lai MI sistēmas nekaitētu sabiedrībai, ir regulatoru prioritāte, kopš 2022. gada. Kāpēc tieši šis laika sprīdis? Šī gada beigās OpenAI prezentēja ChatGPT, ļaujot lietotājiem iesaistīties sarunās ar izteikti inteliģentu asistentu teju visās jomās.
Likumprojekts aizliedz arī citas prakses. Kā piemērs kalpo manipulācija ar neaizsargātām grupām, izmantojot skaņas un attēlus, kas “spēlējas” ar personas zemapziņu un nav pamanāmi. Tāpat Lopess minēja tērzēšanas robotus, kas mudina cilvēkus ar atkarībām spēlēt azartspēles, vai rotaļlietas, kas mudina bērnus veikt bīstamus uzdevumus.
Tas arī neļautu organizācijām klasificēt cilvēkus izmantojot viņu biometriskos datus. Tas bieži tiek panākts ar MI palīdzību, novērtējot viņus, pamatojoties uz viņu uzvedību vai personīgajām īpašībām, lai piešķirtu viņiem piekļuvi pabalstiem vai novērtētu viņu nozieguma izdarīšanas risku.
Tomēr valsts drošības apsvērumu dēļ, iestādēm joprojām būtu atļauts izmantot reāllaika biometrisko uzraudzību publiskās vietās.
Jaunizveidotās MI uzraudzības aģentūras AESIA kompetencē būs jauno noteikumu izpilde, izņemot īpašus gadījumus, kas saistīti ar datu privātumu, noziedzību, vēlēšanām, kredītreitingiem, apdrošināšanu vai kapitāla tirgus sistēmām, kurus pārraudzīs attiecīgās uzraudzības iestādes.
Avots: TheIndianExpress
