Mākslīgā intelekta buma izraizītā atmiņas mikroshēmu krīze skars arī videospēļu likteni, konsolēm kļūstot vēl dārgākām.
Mākslīgā intelekta bums vairs nesaistāts tikai ar inovācijām. Patlaban pasaulē ir izveidojusies atmiņas mikroshēmu krīze. Krīzi lielā mērā veicina augošais pieprasījums pēc mākslīgā intelekta, tomēr šī krīze neaprobežojas tikai ar datu centriem – ietekmēti tiek arī videospēļu konsoļu izstrādātāji.
Videospēļu konsoļu pārdošana jau iepriekš bija nonākusi patiesi spraigos apstākļos, ko izraicīja Amerikas Savienoto Valstu ieviestie tarifi un zema pirktspēja. Tagad situāciju vēl vairāk sarežģī straujais atmiņas mikroshēmu cenu kāpums, kas draud sadārdzināt ierīces un kļūt par kārtējo triecienu nozarei.
Pieprasījums pēc dinamiskās operatīvās atmiņas jeb DRAM (mikroshēmām, ko izmanto Sony PlayStation, Microsoft Xbox un Nintendo Switch 2) ir pārsniedzis piedāvājumu. Kā nekā tehnoloģiju nozares prioritāte ir mākslīgā intelekta infrastruktūras izbūve.
Tas ir mudinājis atmiņas ražotājus dot priekšroku ienesīgākām datu centru mikroshēmām, savukārt patērētāju ierīcēm pieejamais apjoms sarūk. Piemēram, Micron nolēmis pārtraukt savu ilggadējo Crucial zīmolu, kas bija labi zināms datoru entuziastu un pašbūvēto PC cienītāju vidū.
Atmiņas mikroshēmas ir kritiski svarīgas spēļu sistēmām. Tieši mikroshēmas nodrošina ātru spēļu ielādi, vienmērīgu kadru ātrumu un kopējo veiktspēju, īpaši lielbudžeta un komerciālu grandu kontekstā, piemēram, Red Dead Redemption vai GTA.
Konsoļu ražotāji ir spiesti celt cenas
Pieaugot mikroshēmu izmaksām, konsoļu ražotājiem un citiem spēļu aparatūras izstrādātājiem, visticamāk, nāksies paaugstināt cenas. Ierasts, ka šīs ierīces parasti tiek pārdotas ar ļoti nelielu peļņas maržu, norāda analītiķi un nozares eksperti. Taču šāds solis varētu strauji mazināt pieprasījumu pēc jau šogad piedzīvotā tarifu izraisītā cenu kāpuma.
Augstas klases spēļu datoru ražotājs CyberPowerPC jau pagājušā mēneša beigās paziņoja par cenu paaugstināšanu. Arī tādi uzņēmumi kā Dell Technologies un Ķīnas Lenovo, kā ziņots, plāno celt cenas.
“Tā kā atmiņa veido aptuveni piekto daļu no visa datora komponentu izmaksām, tas ir sevišķi spēcīgs trieciens ražotājiem” saka Ņujorkas Universitātes Sterna Biznesa skolas spēļu nozares profesors Jūsts van Dreinens.
Viņš prognozē, ka konsoļu cenu zīmes nākamā gadu vai divu laikā varētu pieaugt vēl par 10–15%. Turklāt personīgo datoru cenas varētu pieaugt pat par 30%, ja atmiņas mikroshēmu cenas 2026. gadā atkal piedzīvos kāpumu.
Vēl viens cenu lēciens un iespējamas aizkaves 2026. gadā
Counterpoint Research jau novembrī lēsa, ka atmiņas cenas 2025. gada pēdējos trīs mēnešos varētu pieaugt par 30%, bet nākamā gada sākumā – vēl par aptuveni 20%. Būtiski, ka šogad ir piedzīvots cenas pieaugums teju 50% apmērā.
Lai gan lielie konsoļu ražotāji, piemēram, Sony, parasti nodrošina daļu komponentu krājumu vairākus gadus uz priekšu un var pagarināt ierīču dzīves ciklus, lai mazinātu triecienu, vairāki nozares vērotāji jau ir samazinājuši savas prognozes par konsoļu tirgu.
TrendForce šogad sagaida vien 5,8% izaugsmi, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 9,7%. Turklāt 2026. gads, šķiet, būs vēl smagāks, proti, uzņēmums paredz 4,4% kritumu, kas ir sliktāk nekā agrāk prognozētais 3,5% samazinājums.
Saskaņā ar nozares datu apkopotāja Circana informāciju, izdevumi spēļu aparatūrai pagājušajā mēnesī samazinājās par 27%. Pārdoto vienību skaits bija zemākais kopš 1995. gada, jo vidējā jaunas spēļu ierīces cena sasniedza attiecīgā mēneša rekordu.
Vidējās konsoļu pārdošanas cenas šogad pieaugušas importa tarifu dēļ, kas sadārdzina ražošanu, turklāt tirgū trūkst tā dēvēto “sistēmu pārdodošo” spēļu, kas varētu dot impulsu novecojošai aparatūrai.
Augstākās klases konsoles, piemēram, Xbox Series X, mazumtirdzniecībā maksā aptuveni 600 eiro, savukārt PlayStation 5 Pro cena ir ap 690 eiro, liecina uzņēmumu paziņojumi. Komponentu sadārdzinājums var arī sarežģīt jaunu ierīču ieviešanu, tostarp Valve izstrādāto Steam Machine, uz PC balstītu spēļu platformu, kuru bija plānots laist tirgū nākamgad.
Ja videospēļu patēriņš kopumā samazināsies, uzņēmumi varētu kļūt piesardzīgāki un neiziet uz risku, uzskata Emarketer analītiķis Džeikobs Borns. “Tā vietā, lai riskētu ar vājiem pārdošanas rādītājiem, mēs varam redzēt, ka konsoļu ražotāji atliek jaunu ierīču izlaišanu.”
Avots: Reuters
