Iz feisbuka ārēm. Kāda kodera komentārs:
Artuss Kaimins šī tava iniciatīva ir kliedziens tukšā mežā. Kopš 2000. gada šis jautājums ir apskatīts vismaz 2 reizes, tādēļ norādīšu uz nepilnībām tavos apgalvojumos:
1) Nevis visas Vācijas valsts iestādes ir pārgājušas uz atvērtā pirmkoda programmatūru, bet tikai vienas pašvaldības – Minhenes iestādes un Vācijas nodarbinātības dienests – https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_Linux_adopters#Germany
2) Minhenei 10 gadu laikā sanāca aptuveni 11 miljonu eiro ietaupījums, toties atvērtā pirmkoda programmatūras ieviešana izmaksāja aptuveni 23 miljonus eiro. Grozies kā gribi, bet izdevumus neizdosies samazināt līdz nullei – https://www.itworld.com/…/switching-to-linux-saves…
3) Minhenes scenārijs paredzēja vienotas sistēmas ieviešanu, kas rezultējās ar viņu pašu Linux distributīva “LiMux” izstrādi un uzturēšanu. Ja akli noteiktu pāreju uz Linux, tad visām iestādēm būtu iespējas izvēlēties pašiem savus risinājumus (pieņemsim, ka izvēlētos no 10 populārākajiem Linux distributīviem, nevis visiem 300+), kā tas ir šobrīd, un beigās rastos milzīgs haoss, kas ļaunākajā gadījumā rezultētos ar valsts pārvaldes paralīzi. Tādēļ Latvijas gadījumā vajag raudzīties uz centralizētas IT pārvaldes vai stratēģijas ieviešanu, kā tas tika darīts Minhenes gadījumā – https://www.linuxvoice.com/the-big-switch/
4) Kopš 90-tajiem gadiem, kad Linux bija bērna autiņos un atvērtā pirmkoda sabiedrība spēra pirmos soļus, Latvijā ir radītas neskaitāmas valsts informāciju sistēmas un daudzas no tām darbojas tikai uz Windows datoriem, tādēļ pāreja uz atvērtā pirmkoda programmatūru nav iespējama vienā mirklī, jo vajadzēs pārbūvēt lielu daļu no šīm sistēmām. Tie noteikti būs papildus izdevumi un šis bija galvenais “pret” arguments iepriekšējās diskusijās par Latvijas valsts pārvaldes pāreju uz atvērtā pirmkoda risinājumiem.
5) Novadu reformas laikā atklājās, ka pašvaldību IT sistēmās valda haoss un tās nav savietojamas savā starpā. Līdzīgi stāsti ir dzirdēti arī par valsts IT sistēmām. Tagad man neizdodas atrast konkrētus rakstus, bet atradās 2010. gada MK rīkojums, kas nosaka nepieciešamību izstrādāt vienotu statēģiju pašvaldību sakarā (neliels solis pretī manā 3. punktā norādītajai centralizācijai) – https://likumi.lv/doc.php?id=209544
Es esmu par atvērtā pirmkoda risinājumu izmantošanu valsts pārvaldē, bet ar nobļaušanos – “Microsoft ir slikts, lietojam Linux” ir par maz, un vajag skaidru redzējumu, kā to paveikt. Mani ieteikumi būtu:
1) izvērtēt cik liela ir vēsturiskā atkarība no Windows (veikt pilnu auditu par valsts IT sistēmām un to iespējām strādāt Linux bāzes operētājsistēmās).
2) izvērtēt cik no valsts pārvaldes darbiniekiem ikdienā nestrādā ar sistēmām, kas ir atkarīgas no Windows. Iespējams ikdienā lieto tikai Office programmatūru un interneta pārlūku, tādēļ var tūlīt pat sākt lietot Linux.
3) izvērtēt kādu tieši Linux distributīvu izvēlēties vai arī izstrādāt pašiem savu, kā to darīja Minhene. Š ajā sakarā vajag ņemt vērā faktu, ka ar laiku daudzi Linux distributīvi mirst konkurences dēļ, jo to uzturēšanai ir nepieciešamas investīcijas, piemēram šis no Latvijas, kurš nenodzīvoja pat 2 gadus – https://distrowatch.com/table.php?distribution=amber
4) vadoties no iegūtās informācijas, nodefinēt skaidru valsts IT attīstības ilgtermiņa politiku (te būs nepieciešamas izmaiņas izglītības sistēmā, banku sektorā un noteikti vēl citās nozarēs par kuru IT sistēmām es maz ko esmu dzirdējis). Savādāk sanāks kā ar nodokļu politiku, uz kuru nevar paļauties ilgtermiņā.
5) izstrādāt skaidru stratēģiju pārejai uz atvērtā pirmkoda risinājumiem. Kā mēs redzam no Minhenes piemēra, tad pāreja ilga vairāk kā 10 gadus.
6) izvērtēt provizoriskās izmaksas, izstrādātās stratēģijas realizēšanai.
.
