Donalds Tramps jau atkal ir atcēlis ASV dalību Parīzes klimata nolīgumā, pametot kopējos centienus labvēlīgi mainīt klimatu.
Parīzes līguma piekopšana tika uzsākta 2015. gadā, apvienojot gandrīz 200 valstu, tostarp ASV. Mērķis ir kopīgiem spēkiem apturēt vidējās temperatūras pieaugumu. Līdz šim 2024. gads bija pats karstākais, pārspējot pērnā gada rekordu.
Atkāpšanās no centieniem samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas ASV var ietekmēt ne tikai amerikāņus, bet arī cilvēkus visā pasaulē. ASV jau ir vēsturiski lielākais oglekļa dioksīda emisiju radītājs un pasaulē vadošais naftas un gāzes ražotājs. Tādēļ valstij ir bijusi liela teikšana šajās sarunās. Iekš Amerikas robežām, miljardu dolāru vērtās laikapstākļu un klimata postažas ir kļuvušas plašākas.
Izstāšanās no Parīzes līguma “ir nepārprotami pretrunā ar zinātnisko realitāti un parāda, ka administrācija ir nežēlīgi vienaldzīga pret skarbajām klimata pārmaiņu sekām, ko piedzīvo ASV iedzīvotāji un cilvēki visā pasaulē,” saka Reičela Klīta.
Mūsu planētas klimats ir bijis relatīvi stabils pēdējos 11000 gadus, atbalstot lauksaimniecības un civilizācijas attīstību. Tas viss līdz industriālajai revolūcijai. Parīzes nolīguma mērķis ir saglabāt globālo temperatūru esošajās robežās, novēršot sasilšanu par vairāk kā 1.5 līdz 2 grādiem pēc celsija.
Iespējams, šķiet, tā nav liela atšķirība, bet klimata izmaiņas ir kļuvušas pietiekami smagas, lai ierosinātu ar laikapstākļiem saistītas katastrofas viscaur ASV. Viens no piemēriem ir ugunsgrēki, kas joprojām ceļo cauri Losandželosai.
Tramps ar ASV ir atkāpies no nolīguma jau otro reizi. Bijušais prezidents Džo Baidens dalību atjaunināja, stājoties amatā 2021. gadā. Tagad ASV piebiedrojas Irānai, Lībijai un Jemenai kā vienīgās valstis, kas nav mierā ar internacionālo piekrišanu. Būs nepieciešams viens gads kopš paziņojuma nosūtīšanas ANO pirms ASV oficiāli izstājas no nolīguma.
Avots: TheVerge
