Inženieru komanda, kas ekspluatē Voyager 1 kosmosa kuģi – NASA planetāro pētnieku, kas pašlaik atrodas starpzvaigžņu telpā – cenšas noskaidrot, kāpēc kosmosa kuģis sūta atpakaļ neierastus datus. Notiekošais neapdraud pašu kosmosa kuģi, taču NASA tik un tā cenšas noskaidrot, kas īsti ar to notiek.
Voyager 1 tika palaists 1977. gadā, un tas jau gandrīz pusgadsimtu pēta kosmosu. Tam ir dubultnieks Voyager 2, kas tika palaists ar 16 dienu starpību tajā pašā gadā. Abi kosmosa kuģi devās fotogrāfēt planētu pavadoņus, bet pēc tam devās ārpus mūsu kosmiskās apkaimes robežām. 2012. gadā Voyager 1 šķērsoja robežu, kur beidzas Saules saules vējš un sākas starpzvaigžņu vide. 14,5 miljardu jūdžu attālumā no Zemes Voyager 1 ir vistālākais cilvēka veidotais objekts kosmosā.
Bet jo tālāk Voyager 1 tiek no Zemes, jo pieaug iespēja, ka ar kosmosa kuģi notiks neparedzēti notikumi. Šobrīd kosmosa kuģa AACS sistēma darbojas visai neierasti. Tā ir sistēma, kas atbild par transportlīdzekļa orientācijas uzturēšanu kosmosā, kā arī par antenu, kas tiek izmantota, lai sūtītu un saņemtu signālus no Zemes. AACS joprojām strādā tā, kā tai vajadzētu. Taču tā sūta atpakaļ datus, kas precīzi neapraksta, ko sistēma dara, liecina NASA dati. “Piemēram, izskatās, ka dati tiek ģenerēti nejauši un neatspoguļo stāvokli, kādā vajadzētu būt AACS sistēmai,” NASA rakstīja paziņojumā presei.
Pagaidām izskatās, ka viss pārējais kosmosa kuģī darbojas kā ierasts. Tas sazinās ar inženieru komandu, un vāc zinātniskus datus, norāda NASA. AACS problēma nav veicinājusi kosmosa kuģi pāriet drošajā režīmā, kas ierobežotu tā darbību, koncentrējot visus tā resursus svarīgākajām funkcijām, lai uzturētu to pie dzīvības.
Šobrīd inženieru komanda strādā kā ierasts, mēģinot izprast, kādēļ saņemtie dati pēkšņi atšķiras. NASA pārstāvis min, ka kosmosa kuģim nu ir gandrīz 45 gadi, kas ir vairāk, kā sākotnēji plānots. Tas arī atrodas starpzvaigžņu telpā – augstas radiācijas vidē, kurā iepriekš nav lidojis neviens kosmosa kuģis. Iespējams, ka veicot programmatūras labojumus, problēmu izdosies atrisināt. Taču, iespējams, ka inženieru komandai nāksies adaptēties datu izmaiņām un mēģināt tos nolasīt jaunā veidā.
Avots: The Verge
Attēla avots: NASA
