NASA pirmdien palaida kosmosa kuģi, lai izpētītu, vai uz Jupitera mēness ir dzīvībai piemēroti apstākļi, fokusējoties uz iespējamo zemūdens okeānu.
ASV kosmosa aģentūras kosmosa kuģis Europa Clipper ar SpaceX raķeti Falcon Heavy debesīs pacēlās no Kenedija kosmosa centra Kanaveralas zemesragā. Plānots, ka ar saules enerģiju darbināmā robotizētā zonde orbītā ap jupiteru nonāks 2030.gadā. Apmēram piecu gadu laikā zonde veiks aptuveni 2,9 miljardu km garu ceļu. Palaišana bija plānota pagājušajā nedēļā, bet tika atlikta viesuļvētras Miltons dēļ.
Europa Clipper ir lielākais kosmosa kuģijs, ko NASA jebkad būvējusi planētu misijai — aptuveni 30,5 metrus garš un aptuveni 17,6 metrus plats. Tam ir pilnībā izvērstas antenas un saules paneļi. Tā izmērs pārsniedz basketbola laukumu, un svars ir aptuveni 6000 kilogramu.
NASA pēta dzīvības potenciālu ārpus Zemes
Lai gan Eiropa, kas ir ceturtais lielākais pavadonis no Jupitera 95 oficiāli atzītajiem pavadoņiem, diametrs ir pielīdzināms ceturtdaļai Zemes diametra, tās plašajā globālakā okeānā ar sālsūdeni var būt divreiz vairāk ūdens nekā Zemes okeānos. Tiek uzskatīts, ka Zemes okeāni bija dzīvības rašanās vieta mūsu planētā.
Eiropa, kā diametrs ir aptuveni 3100 km, ir aptuveni 90% no mūsu Mēness diametra, tiek uzskatīts par potenciālo dzīvības azoti ārpus Zemes mūsu Saules sistēmā. Uzskatīts, ka tā ledus apvalks ir 15-25 km biezs un atrodas 60-150 km dziļumā.
NASA asociētais administrators Džims Frīds instruktāžā pirms palaišanas sacīja, ka, lai gan šīs misijas ietvaros netiks veikta dzīvu organismu meklēšana, Jupitera pavadonis Eiropa ir ar vienu no daudzsološākajiem potenciāliem apdzīvotībai mūsu Saules sistēmā ārpus Zemes. “Tas, ko mēs atklāsim Eiropā,” Frīds sacīja, “būtiski ietekmēs astrobioloģiju un to, kā mēs skatīsimies uz mūsu vietu Visumā.”
“Zinātnieki uzskata, ka zem Eiropas ledus virsmas ir piemēroti apstākļi dzīvības uzturēšanai. Pieņemtie apstākļi ir ūdens, enerģija, ķīmija un stabilitāte,” sacīja NASA Zinātnes misiju direktora administrācijas vadītāja vietniece Sanda Konelli.
Gara, bet daudzsološa misija
Misijas mērķu starpā ir iekšējā okeāna un ledus slāņa mērījumi, mēness virsmas kartēšana un ūdens tvaiku plūdu meklējumi, kas varētu izplūst no Eiropas ledus garozas. Plānots, ka Europa Clipper, sākot no 2031.gada, trīs gadu laikā veiks 49 lidojumus ap Jupitera pavadoni, pietuvojoties pat 25 km attālumā no Eiropas virsmas. Europa Clipper darbosies intensīvas radiācijas vidē ap Jupiteru, kas ir Saules sistēmas lielākā planēta.
Jupiteru apņem aptuveni 20 000 reižu spēcīgāks magnētiskais lauks nekā Zemi. Šis magnētiskais lauks griežas, uztver un paātrina lādētas daļiņas un rada starojumu, kas var kaitēt kosmosa kuģiem. NASA kuģa Europa Clipper iekšpusē izveidoja titāna un alumīnija glabātuvi, lai pasargātu elektroniku no šī starojuma.
“Viens no galvenajiem Europa Clipper misijas uzdevumiem ir izveidot pietiekami izturīgu kosmosa kuģi, kas spētu izturēt Jupitera radiācijas triecienu, bet vienlaikus būtu pietiekami jutīgs, lai iegūtu mērījumus, kas nepieciešami Jupitera pavadoņa vides izpētei,” lēsa Konellī.
Tāpat NASA paziņoja, ka Europa Clipper ir aprīkots ar vairāk nekā 2750 kg degvielas, lai nodrošinātu tā nokļūšanu līdz Jupiteram. Palaišanas brīdī kosmosa kuģis tika ievietots aizsargkonusā, kas atrodas raķetes priekšgalā.
Kosmosa kuģis uz Jupiteru neveiks taisnu ceļu. Tas lidos gar Marsu, pēc tam atpakaļ gar Zemi, izmantojot katras planētas gravitāciju, lai palielinātu virzītājspēku. Tā plašie saules bateriju paneļi, kas palaišanas brīdī tika salocīti, apkopos saules izstaroto gaismu, lai darbinātu kosmiskās būves deviņus zinātniskos instrumentus, kā arī tā elektroniku un citas apakšsistēmas.
Avots: Reuters
