Kopš Plutons – pundurplanēta – tika atklāta 1930. gadā, tā ir radījusi ievērojamu interesi astronomu vidū, galvenokārt par tās unikālo un slīpo orbītu. Jauni pētījumi liecina, ka uz tās novērojamas haotiskas parādības un izmaiņas īsākos laika posmos. Lielākā laika posmā orbīta ir samērā stabila. Tas nozīmē, ka Pluto orbīta radikāli atšķiras no citu planētu orbītas.
Lielākā daļa planētu seko gandrīz apļveida orbītām ap Sauli tuvu tās ekvatoram. Tomēr Pluto riņķo pa ļoti eliptisku orbītu. Pēc Letonika latviešu terminu un svešvārdu skaidrojošās vārdnīcas eliptiska orbīta ir orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tā ātrums atrodas robežās starp pirmo kosmisko ātrumu un otro kosmisko ātrumu, tās ekscentricitāte ir lielāka par 0 un mazāka par 1.
Plutona orbītā ir 17 grādu slīpumā uz Saules sistēmas ekleptiskās plaknes. Pundurplanērai ir vajadzīgi 248 gadi, lai pabeigtu vienu orbītu ap Sauli. Tas arī nozīmē, ka Plutons pavada 20 gadus katra cikla orbītā tuvāk Saulei nekā Neptūns.
Kamēr šīs abas planētas šķērso viena otras ceļu, kas neļauj tām sadurties? Pētnieki apgalvo, ka orbitālais rezonanses stāvoklis, kas pazīstams kā “vidējā kustības rezonanse”, neļauj tām sasisties vienai ar otru. Plutona orbītai ir stabila 3: 2 vidējā kustības rezonanse ar Neptūnu. Uz katrām divām orbītām, ko Plutons veido ap sauli, Neptūns veido trīs, novēršot sadursmi starp tām.
Pētījumu veikuši Dr. Renu Malhotra no Arizonas universitātes, un Takashi Ito no Čibas Tehnoloģiju institūta. Tas ir publicēts National Academy of Sciences.
Viņi arī apgalvo, ka pētījumā noskaidrojuši, ka Jupiteram ir lielā mērā stabilizējoša ietekme, turpretim Urānam ir lielā mērā destabilizējoša ietekme Plutona uz orbītu. Kopumā Plutona orbīta ir visai tuvu spēcīga haosa zonai, viņi piebilst.
Plutonu 1930. gadā atklāja astronoms Klaids Tombaugs. 2015. gada 14. jūlijā NASA New Horizons misijas laikā pundurplanētai izdevās pietuvoties 766047 km attālumā.
Avots: Gadgets360
