Zinātnieki brīdina, ka tiek pārsniegti kritiskie globālo temperatūru punkti, kārtejo reizi pierādot klimata pārmaiņu neatliekamību.
Globālā sasilšana pākāpj bīstamas robežas ievērojami ātrāk nekā gaidīts. Pasaules koraļļu rifi teju neatgriezeniski izmirsts, kas, kā zinātnieki pirmdien aprakstīja, ir pirmais „pārejas punkts” klimata izraisītā ekosistēmu sabrukumā.
Brīdinājums, kas iekļauj 160 pētnieku sagatavotajā ziņojumā „Global Tipping Points” (Globālie pagrieziena punkti), kurā apkopoti novatoriski zinātniskie pētījumi, lai novērtētu neatgriezeniskos pagrieziena punktus, ir publicēts tikai dažas nedēļas pirms šā gada COP30 klimata samita, kas notiks Brazīlijas Amazones lietus mežos.
Šī pati lietusmežu sistēma tagad ir pakļauta sabrukuma riskam. Saskaņā ar ziņojumu meža izciršanas ātrums un vidējās globālās temperatūras pieaugums par vairāk nekā 1,5 grādiem pēc Celsija samazinās skābekļa apjomu, ko mežs var atražot.
Ja temperatūra turpinās pieaugt, bažas rada arī draudi, ka var tikt traucēta galvenā okeāna straume, ko sauc par Atlantijas meridionālo apgrieziena cirkulāciju (AMOC). Tieši šī straume palīdz nodrošināt maigas ziemas Ziemeļeiropā.
“Diemžēl izmaiņas tagad notiek ātri ievērojamā daļā klimata un biosfēras,” teica Ekseteras Universitātes vides zinātnieks Tims Lentons, kurš ir ziņojuma galvenais autors.
Pozitīvi rādītāji
Pirmo reizi vēsturē atjaunojamie energoresursi ir saražojusi vairāk enerģijas nekā fosilie kurināmie. Tas ir viens no pozitīvākajiem rādītājiem klimata pārmaiņu kontekstā.
“Neviens nevēlas justies bezspēcīgs,” teica Lentons. “Mums joprojām ir zināma ietekme.” Zinātnieki novembra COP30 konferencē aicināja valstis vairāk pievērsties tam, lai samazinātu oglekļa emisijas.
Zinātnieki ir pārsteigti par to, cik ātri notiek izmaiņas dabā, jo vidējā globālā temperatūra jau ir paaugstinājusies par 1,3–1,4 grādiem pēc Celsija, liecina ANO un ES zinātnisko aģentūru dati.. Šis rādītājs ir salīdzinājumā ar vidējo temperatūras rādītāju pirms industriālās revolūcijas.
Siltākie gadi vēsturē
Neskatoties uz pozitīvajiem rādītājiem, esošā situācija joprojām raisa, nevis mazina bažas. Pēdējie divi gadi ir bijuši siltākie pasaules vēsturē. Jūras karstuma viļņi izraisīja 84 % pasaules rifu balināšanos un dažos gadījumos pat nāvi. Koraļļu rifi uztur aptuveni ceturto daļu jūras dzīvības.
Lai koraļļi atgūtos, pasaulei būtu jāpastiprina klimata rīcība, lai temperatūru samazinātu līdz tikai 1 grādam virs pirms industriālās revolūcijas vidējā rādītāja, ierosināja zinātnieki.
“Jaunais ziņojums skaidri parāda, ka katru gadu palielinās klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes apjoms un mērogs,” sacīja Peps Kanadels, Austrālijas CSIRO Klimata zinātnes centra vecākais zinātnieks.
Pamatojoties uz valstu politiku, paradzems, ka šajā gadsimtā pasaule uzsils par 3,1 grādiem pēc Celsija.
Šī statistika kārtējo reizi pierāda, ka, līdzīgi kā nestabila ģeopolitiskā situācija pasaulē, klimata krīze nav atliekama problēma, turklāt situācija varētu drīzāk pasliktināties, ja valstis nepieņems attiecīgos soļus tās risināšanā.
Avots: Reutes
