Cilvēces rašanās ir tēma, kas zinātniekus jau sen ir intriģējusi. Zinātnieki jau ilgu laiku cenšas noskaidrot precīzu cilvēku izcelsmes laiku. Ik pa brīdim tiek atrastas fosilijas, kas novirza datumu vēl par dažiem gadsimtiem. Taču pūles uzzināt vairāk turpinās. Zinātnieki ir koncentrējuši pētījumus uz fosiliju atrašanu Austrumāfrikā, jo tur atrasta cilvēkiem vistuvākā suga Homo Sapiens.
Nesen zinātnieki datēja, ka vissenākās fosilijas, kas saistītas ar cilvēkiem, varētu būt vairāk nekā 230 000 gadu vecas jeb ap laiku, kad notika ievērojams Etiopijas vulkāna izvirdums. Jaunie dati sniedz precīzāku informāciju ar konkrētāku gada skaitli.
Mirstīgās atliekas, kas pazīstamas kā Omo I, tika atrastas Etiopijā sešdesmito gadu beigās. Zinātnieki kopš tā laika cenšas saprast, cik aptuveni vecas tās ir. Nosakot fosiliju vecumu, zinātnieki paļāvās uz vulkānisko pelnu slāņiem, kas tika atrasti nogulumos, kuros tika atrastas fosilijas. Iepriekšējos pētījumos tika noteikts, ka fosiliju vecums ir mazāks par 200 000 gadiem.
Tagad pētījumā, ko vadīja Kembridžas K. K., zinātnieki ir noteikuši, ka Etiopijā atrastajām Omo I fosilijām jābūt vecākām par vulkāna izvirdumiem, kas notikuši pirms 230 000 gadu.
Savus pētījumus viņi ir publicējuši žurnālā “Nature”.
Omo I mirstīgās atliekas tika atrastas Austrumāfrikas Rifas ielejā Etiopijas dienvidrietumos, kas ir bagāts agrīno cilvēku atlieku un artefaktu reģions, kurā arī, piemēram, atrasti akmens darbarīki. Dr. Selina Vidala, pētījuma autore, un viņas kolēģi veica jaunu vulkānisko pelnu ģeoķīmisko analīzi un secināja, ka paraugi ir vairāk nekā 230 000 gadu veci.
Dr. Selina Vidala savā paziņojumā Kembridžas universitātes mājas lapā sacīja, ka viņa ir sajūsmināta par iegūtajiem datiem un atklājumu, ka cilvēku vēsture ir par 30 000 gadiem senāka kā iepriekš uzskatīts.
Lai gan pētījums parāda, ka pirmie Homo Sapiens uz Zemes bijuši senāk kā līdz šim uzskatīts, pētnieki nenoliedz, ka šī suga, iespējams, var būt vēl vecāka.
Avots: Gadgets360
