Tuvojoties gada nogales svētku laikam, kad bieži vien dodamies garākās brīvdienās ārpus mājas, jāņem vērā, ka viens no biežākajiem iemesliem sabojātam mājoklim ir kaimiņu radītie zaudējumi. No šogad reģistrētajiem 619 gadījumiem, kad mājokļi tikuši sabojāti kaimiņu vainas dēļ, 561 gadījums bijis saistīts ar šķidruma vai tvaika noplūdi.
Pērn kaimiņu nodarīto postījumu atlīdzībās izmaksāti 1 344 272 eiro, liecina BALTA dati. Savukārt šī gada 11 mēnešos atlīdzībās izmaksāti jau 2 015 032 eiro. Visbiežākie apdrošināšanas gadījumi saistīti ar šķidruma vai tvaika noplūdi no caurulēm, radiatoriem u. c., aiz sevis atstājot gadījumus, kur bijusi neuzmanīga rīcība, kā arī ugunsnelaimes. Tomēr astoņos gadījumos mājokļa īpašnieki atlīdzību saņēmuši kaimiņu ļaunprātīgas rīcības rezultātā, piemēram, kādā dzīvoklī kaimiņiene dusmu uzplūdā sabojājusi kaimiņu ārdurvis. Lielākās atlīdzību izmaksas šogad bijušas saistītas ar ugunsnelaimēm. Par nodegušiem īpašumiem, ko radījuši kaimiņu īpašumu degšana, atlīdzībās izmaksāti 826 532 eiro.
“Kaimiņu radītie zaudējumi bieži vien nāk negaidīti, un cilvēki nereti nenovērtē, cik ātri neliels bojājums vienā dzīvoklī var pāraugt būtiskos postījumos citur,” norādaBALTA privātā īpašuma apdrošināšanas vadītājs Arnolds Linītis.
“Svarīgi atcerēties, ka pat visrūpīgāk uzturētā mājoklī var rasties situācijas, ko ietekmē citu iedzīvotāju rīcība vai nolaidība. Tieši tāpēc vienmēr uzsveram savstarpējās atbildības nozīmi un to, cik būtiski ir gan savlaicīgi novērst bojājumus, gan informēt kaimiņus par iespējamām problēmām.”
Ieteikumi, kas jāņem vērā, dodoties ilgākā prombūtnē
Pirms došanās prom no mājām ieteicams aizgriezt ūdeni mājoklī, jo tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā novērst plīsuma vai noplūdes radītus postījumus sev un kaimiņiem. Tāpat nepieciešams atvienot elektroierīces no tīkla, jo pat izslēgtas ierīces mēdz radīt īssavienojumus, un, izņemot tās no rozetēm, iespējams samazināt gan ugunsgrēka risku, gan bojājumu tālāku izplatīšanos. Noderīgi ir arī pārbaudīt veļas un trauku mazgājamo mašīnu šļūtenes, jo novecojušās vai bojātās detaļas var sākt tecēt pat tad, ja ierīces netiek lietotas.
Tāpat svarīgi ir pārliecināties par logu un balkona durvju hermētiskumu, lai novērstu mitruma un vēja radītus bojājumus, kas var ietekmēt arī apakšējos dzīvokļus. Jāparūpējas arī par mājokļa ventilācijas nodrošināšanu, jo cieši noslēgts mājoklis ilgstošas prombūtnes laikā var veicināt mitruma uzkrāšanos un pelējuma veidošanos. Tāpat nevajadzētu atstāt ieslēgtas laistīšanas vai apsildes ierīces, lai izvairīties no plūdu vai ugunsgrēka riska. Vēlams informēt uzticamu kaimiņu vai radinieku un palūgt laiku pa laikam pārbaudīt mājokli, lai savlaicīgi pamanīt noplūdes vai citas problēmas. Visbeidzot, ieteicams pārbaudīt apdrošināšanas polises derīgumu un tās segumu, lai pārliecināties, ka apdrošināšana ir spēkā un ietver arī kaimiņiem nodarītos postījumus, tādējādi palīdzot izvairīties no finansiāliem pārsteigumiem.
