Pērkot mazlietotu automašīnu, šoferi bieži sagaida, ka tuvāko gadu laikā ne par ko nebūs jāsatraucas. Tiek uzskatīts, ka odometra rādītāju groza tikai vecāka ražojuma transportlīdzekļiem. Taču auto nozares datu uzņēmuma “carVertical” veiktajā pētījumā atklāts, ka Latvijā tā gluži vis nav. Pat piecus gadus veciem auto ir konstatēts “attīts” jeb grozīts nobraukums. Tāpat ievērojama daļa spēkratu slēpj avāriju vēsturi.
Lai arī jaunāki auto tiek “attīti” retāk, pircējiem būtu jāuzmanās
Izvērtējot informāciju par nobraukuma datu grozīšanu Latvijas automašīnām, kas ražotas no 2005. līdz 2020. gadam, atklāts, ka visvairāk būtu jāuzmanās no 2008. gada spēkratiem. 19,8 % minētā gada modeļu, ko pārbaudīja “carVertical”, ir fiksēti sagrozīti odometra rādītāji.
Lai arī jaunāka ražojuma automašīnas tiek retāk “attītas”, tas tomēr tiek darīts. No visiem transportlīdzekļiem, kas ražoti 2018. gadā, 6,2 % ir grozīts nobraukums, 2019. gadā – 2,9 %, savukārt 2020. gadā – 2,3 %. Spēkrats ar viltotu nobraukumu ir mazāk vērts, tādēļ autobraucēji par šādiem transportlīdzekļiem riskē pārmaksāt. Jo dārgāks ir auto, jo lielāki ir jaunā īpašnieka potenciālie zaudējumi.
Modeļiem, kas ražoti 2005. gadā, nobraukums ir grozīts par vidēji 108 000 km, savukārt 2017. gada spēkratiem ir lielākais pētījumā fiksētais grozījums – 130 400 km. Taču arī mazlietoti auto šajā ziņā var būt riskanti. Piemēram, transportlīdzekļiem, kas ražoti 2020. gadā, nobraukums vidēji ir samazināts par 82 800 km, tādēļ pircējiem būtu jāuzmanās neatkarīgi no automašīnas vecuma.
Ņemot šo vērā, lietotu auto pircējiem būtu jāveic papildu darbības, apsverot nākamā spēkrata pirkumu. Daļa negodīgu pārdevēju “attin” nobraukumu visai bieži, taču ne zemāk par to skaitli, kas fiksēts tehniskajā apskatē vai kādā citā datu reģistrā. Pat ja iepriekšējais īpašnieks odometra rādītāju turēja visai zemu, citas auto detaļas var atklāt patieso nobraukumu.
“Nobraukums tiek reģistrēts dažādās auto zonās. Daļā transportlīdzekļu nobraukumu var fiksēt līdz pat 100 dažādu detaļu. Tādēļ ir svarīgi ne tikai pārbaudīt automašīnas vēsturi, bet arī aizbraukt pie dīlera. Pat nevainojamas vēstures atskaites ir vērts pārbaudīt, lai pircēji nepieņemtu lēmumus, balstoties emocijās. Lai izvairītos no dārgām kļūdām, “carVertical” vēstures atskaitēs tagad ir iekļauta arī “Noderīgu padomu sadaļa”. Tā lietotājiem palīdz gūt pārliecību par pirkumu, daloties ar praktiskiem ieteikumiem, ko darīt pēc auto vēstures pārbaudes, lai tiktu nosegti tādi riski, ko vēsturiskie dati var arī neatklāt,” iesaka “carVertical” pārstāvis Mats Buzelis (Matas Buzelis).
Jo vecāks ir auto, jo lielāka iespējamība, ka tas ir avarējis
Pētījumā arī atklāts, ka Latvijā automašīnas, kas ražotas no 2009. līdz 2013. gadam, ir guvušas lielākos bojājumus. 65-68 % norādītā ražojuma gada spēkratu, ko pārbaudīja “carVertical”, ir bijuši ieraksti par avārijām.
Taču arī jaunāki auto bieži nokļūst ceļu satiksmes negadījumos. 2018. gada spēkratiem 49,9 % gadījumu ir fiksēti ieraksti par bojājumiem, 2019. gada – 46,2 %, savukārt 2020. gada transportlīdzekļiem – 37,2 %. Jaunāku auto gūto bojājumu vērtība ir ievērojami lielāka dārgāku detaļu un jaunāku izmantoto tehnoloģiju dēļ. 2005. gada ražojuma automašīnai vidējā remontdarbu tāme sastāda 1900 eiro, 2015. gada spēkratam – 3400 eiro, savukārt 2020. gada modelim – 4300 eiro.
“Iebuktēts bampers vai sīki skrāpējumi neietekmē braukšanu. Taču, ja auto ir iesaistīts nopietnā negadījumā, tā tehniskais stāvoklis ir rūpīgi jāpārbauda. Daļa šādu transportlīdzekļu var apdraudēt ne tikai autovadītāju, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus,” skaidro M. Buzelis.
Ir grūti izvairīties no slikta auto, taču ne neiespējami
Pētījums, kas veikts Latvijā, kā arī citās Eiropas valstīs, apstiprina – jebkura transportlīdzekļa nobraukums var tikt sagrozīts neatkarīgi no tā vecuma. Tāpat var tikt apzināti slēpta negadījumu vēsture.
M. Buzelis iesaka pirms pirkuma veikšanas pārbaudīt automašīnu vēsturi, kā arī tās aizvest pie dīlera uz pārbaudi. Autovadītāji mēdz uzskatīt, ka mūsdienu transportlīdzekļu nobraukumu nav iespējams mainīt. Taču patiesībā – ar atbilstošiem rīkiem – var tikt “attīti” gan vecāka ražojuma, gan pavisam jauni auto.
“Krāpnieki bieži samazina jaunāku auto nobraukumu, jo tā var vairāk nopelnīt. Dati liecina, ka nobraukuma izmaiņas jaunākiem auto bieži vien ir lielākas nekā vecākiem spēkratiem,” saka M. Buzelis.
Pētījuma metodoloģija
“carVertical” pētījums ir balstīts uz tiešsaistes transportlīdzekļu vēstures atskaitēm, ko 2024. gadā ir pārbaudījuši uzņēmuma Latvijas klienti. Pētījumā ir likts uzsvars uz automašīnām, kas ražotas no 2005. līdz 2020. gadam. Transportlīdzekļi ar sagrozītu nobraukumu vai fiksētiem bojājumiem tika sagrupēti pēc ražošanas gada, dati tika izteikti procentos, kā arī secīgi sakārtoti.
