Ar augošo pieprasījumu pēc mākslīgā intelekta, aug arī nepieciešamība pēc datu centriem, tomēr dzesēšanas jautājums rada izaicinājumus.
Globālā datu centru buma laikā nozarei rodas būtisks izaicinājums – kā nodrošināt pietiekamu centru dzesēšanu. Tā kā uzņēmumi arvien vairāk prioritizē informācijas uzglabāšanu un palielina enerģijas prasīgā mākslīgā intelekta izmantošanu, no šīs problēmas nav iespējams novēsrt uzmanību.
Nesens pārtraukums pie pasaules lielākā biržas operatora CME Group pievērsa starptautisku uzmanību datu centru pārkaršanas riskam.
Problēma bija dzesēšanas sistēmā centros, ko pārvalda CyrusOne, ar galveno biroju Dalasā. Kopā uzņēmums pārvalda vairāk nekā 55 datu centrus ASV, Eiropā un Japānā. CyrusOne piektdien paziņoja, ka inženieru komandas ir devušās uz datu centru Čikāgā, lai atjaunotu dzesēšanas sistēmas darbību.
Kā rodas pārkaršana?
Lielas jaudas mākslīgais intelekts un mākoņserveri, kas apstrādā datus, patērē milzīgu daudzumu enerģijas, kas rada intensīvu siltumu. Ierastās gaisa dzesēšanas sistēmas bieži vien nespēj šīs sistēmas atdzesēt efektīvi, turklāt īsā laika sprīdī.
Datu centros ir izvietotas rindas ar serveru skapjiem (racks), kas darbojas bez pārtraukuma un patērē ievērojamu daudzumu elektroenerģijas. Kad tie sakarst, nepieciešama pastāvīga dzesēšana. “Čipi tajos centros ir jāuztur noteiktā temperatūrā, pretējā gadījumā tie vai nu pārkarst, vai izslēdzas,” saka advokātu biroja Slaughter and May infrastruktūras un enerģētikas nodaļas partneris Daniels Mūtons.
Lai risinātu pārkaršanas problēmas, arvien vairāk datu centru izvēlas izmantot ūdens dzesēšanu vai specializētus aukstumkustības šķidrumus. Piemēram, šķidrā dzesēšana var būt līdz pat 3 000 reizes efektīvāka nekā gaisa dzesēšana.
Taču šķidrā dzesēšana rada savus izaicinājumus. Palielinās noplūdes un korozijas riski, rodas nepeiciešamība pēc speciālistu konstantas klātesamības datu centros un, protams, tiek patērēts ievērojams ūdens daudzums.
Atsevišķi uzņēmumi mēģina samazināt atkarību no ārējiem šķidrumiem. Piemēram, Microsoft pagājušajā gadā uzsāka jauna veida datu centra dizainu, kas dzesēšanas procesā ūdeni nepatērē vispār. Pēc uzņēmuma teiktā, tā tehnoloģija izmanto slēgtu ūdens ciklu, proti, ūdens cirkulē starp serveriem un dzesētājiem, lai atbrīvotu siltumu bez nepieciešamības pēc svaiga ūdens padeves.
Ir arī sistēmas, kas ļauj atgūt un pārstrādāt iztērēto siltumu no datu centriem.
Mūtons saka, ka kopumā datu centru darbības pārrāvumi ir “ļoti reta” parādībā, jo operatoru līgumos bieži vien noteikts, ka centri tiešsaistē ir jāuztur teju 24 stundas diennaktī.
“Dažkārt ir nepieciešama nepārtraukta pieejamība 99,99 % no laika,” viņš saka. Tomēr tieši ar dzesēšanas sistēmām saistīti incidenti ir vēl retāki. Visbiežāk aprakstītie pārtraukumi saistīti ar elektroenerģijas problēmām.
Masveida darījumi datu centru dzesēšanas nozarē
Globālā datu centru pieprasījuma pieaugums izraisījis darījumu “sprādzienu” visā nozarē. Uzņēmumi steidz palielināt kapacitāti, lai apmierinātu pieaugošās enerģijas un dzesēšanas vajadzības.
Advokātu birojs White & Case lēš, ka līdz pat 40% no kopējā enerģijas patēriņa centros tiek tērēts dzesēšanai, kas padara dzesēšanas pakalpojumus par izteikti vērtīgu industriju.
Novembrī enerģijas pārvaldības uzņēmums Eaton paziņoja, ka iegādāsies Boyd Corporation termālo biznesa vienību no Goldman Sachs Asset Management par 8,7 miliardiem eiro, cenšoties apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc dzesēšanas pakalpojumiem.
Tajā pašā nozarē Vertiv paziņoja par darījumu aptuveni 920 miljinu eiro apmērā ar PurgeRite Intermediate, lai paplašinātu savus šķidrās dzesēšanas pakalpojumus.
Avots: Reuters
