Eiropas Savienība pieņem lēmumu mīkstināt pāreju uz elektroauto, tomēr industrijas smagsvaru gaviļu fonā dzirdamas jaunuzņēmumu bažas.
Kamēr Eiropas Savienība (ES) mīkstina savus 2035. gada elektroauto mērķus, elektrotransporta jaunuzņēmumi pauž bažas. Pilnībā elektrificēta nākotne, iespējams, ir neizbēgama un, vienlaikus, atliekama. Eiropas Komisija, atsaucoties uz nepieciešamību pēc elastības, ir atkāpusies no saviem ambiciozajiem plāniem aizliegt ar fosilo degvielu darbināmu automobiļu tirdzniecību no 2035. gada.
Sākotnējās prasības paredzēja, ka līdz šim gadam 100% jauno automašīnu jābūt bezemisiju transportlīdzekļiem. Tagad parakstītais piedāvājums paredzētu atļaut līdz 10% jauno auto pārdošanas veidot hibrīdiem vai citiem transportlīdzekļiem, ja vien ražotāji kompensē emisijas, iegādājoties oglekļa kredītus.
Šīs izmaiņas ir daļa no plašākas “Autonozares pakotnes”, kuras mērķis ir palīdzēt Eiropas autobūves nozarei kļūt gan emisiju ziņā tīrākai, gan konkurētspējīgākai.
Ja Eiropas Parlaments šo kursa maiņu apstiprinās, tā, visticamāk, apmierinās tradicionālos Eiropas autoražotājus, kuri jau ilgāku laiku lūguši vairāk laika pārejai no hibrīdiem uz pilnībā elektriskiem modeļiem. Būtiski, ka šie uzņēmumi saskaras ar arvien sīvāku konkurenci no Tesla un Ķīnā ražotajiem elektroauto. Tomēr jaunā politika ir radījusi šķelšanos elektroauto jaunuzņēmumu un to investoru vidū.
“Ķīna jau šobrīd dominē elektroauto ražošanā,” saka Kreigs Duglass, Eiropas uz klimatu orientētā riska kapitāla fonda World Fund partneris. “Ja Eiropa nekonkurēs ar skaidriem un ambicioziem politikas signāliem, tā zaudēs līderību vēl vienā globāli nozīmīgā nozarē — un arī visus ekonomiskos ieguvumus, kas ar to saistīti.”
Duglass bija viens no atklātās vēstules “Take Charge Europe” parakstītājiem, kas septembrī tika adresēta Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai. Vēstuli parakstīja arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Cabify, EDF, Einride, Iberdrola un vairākiem ar elektroauto nozari saistītiem jaunuzņēmumiem, aicinot Komisiju “palikt stingrai” pie sākotnējā 2035. gada bezemisiju mērķa.
Elektroauto jaunuzņēmumi pret industrijas smagsvariem
Šie aicinājumi tomēr nebija pietiekami, lai atsvertu tradicionālās autobūves nozares spiedienu, kas veido 6,1% no kopējā nodarbināto skaita Eiropas Savienībā.
Vienlaikus, nepārtrauktās un asās diskusijas ir uzkurinājušas plašākas debates jaunuzņēmumu vidē un ārpus. Diskusiju centrā ir jautājums par to, kā Eiropai būtu jāvirzās uz klimata neitralitāti, ja kontinents vēlas saglabāt konkurētspēju.
Pat pašā autobūves nozarē viedokļi dalās. Paziņojumā Zviedrijas medijiem Volvo pārstāvis brīdināja, ka “atkāpšanās no ilgtermiņa saistībām par labu īstermiņa ieguvumiem var apdraudēt Eiropas konkurētspēju”.
Atšķirībā no Mercedes-Benz un citiem ražotājiem, zviedru autoražotājam nebija bažu par spēju izpildīt 2035. gada aizliegumu. Tā vietā Volvo būtu vēlējies redzēt lielākus ieguldījumus uzlādes infrastruktūras paplašināšanā – joma, kuru jaunā politika varētu pat bremzēt.
Līdzīgas bažas pauž arī Berlīnē bāzētā elektroauto uzlādes platformas jaunuzņēmuma Cariqa vadītājs Isams Tidžani. Viņš brīdina, ka 2035. gada bezemisiju prasības vājināšana var kaitēt elektrifikācijas progresam kopumā.
“Vēsture rāda, ka šāda veida elastība nekad nav bijusi efektīva,” saka Tidžani, kurš arī parakstīja “Take Charge Europe” vēstuli. “Tā aizkavē mēroga sasniegšanu, vājinā mācīšanās līknes un galu galā maksā industriālo līderību, nevis to saglabā.”
Akumulatoru ražošana un pretrunīgie signāli
Jāatzīst, ka Komisija nav pilnībā ignorējusi infrastruktūras un piegādes ķēžu problēmas. Autonozares pakotnes ietvaros tā ieviesa iniciatīvu “Battery Booster”, kas paredz ieguldīt 1,8 miljardus eiro pilnībā Eiropā balstītas akumulatoru piegādes ķēdes attīstībā. Mērķis ir stiprināt vietējo ražošanu un nodrošināt piegāžu drošību.
Šo ieceri pozitīvi novērtēja Francijas jaunuzņēmums Verkor, kas ražo litija jonu akumulatoru elementus elektroauto vajadzībām. Uzņēmums, cerot gūt panākumus tur, kur Zviedrijas ražotājs Northvolt saskārās ar grūtībām, šonedēļ Ziemeļfrancijā atklāja savu pirmo liela mēroga akumulatoru rūpnīcu. Verkor “Battery Booster” iniciatīvu nosauca par “nepieciešamu soli Eiropas akumulatoru nozares mērogošanai”.
Tomēr daudzi joprojām šaubās, vai šis atbalsts spēs kompensēt, viņuprāt, negatīvos signālus par ES apņemšanos izmantot dekarbonizāciju kā ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku.
Jau šobrīd tradicionālie autoražotāji sūdzas, ka prasības par oglekļa kompensācijām varētu sadārdzināt automašīnas patērētājiem, tādējādi graujot konkurētspēju, kuru politika it kā cenšas aizsargāt.
Papildu nenoteiktība saistīta ar Apvienoto Karalisti. Nav skaidrs, vai Lielbritānija sekos ES piemēram un pārskatīs savu 2035. gada aizliegumu iekšdedzes dzinējiem.
Atšķirībā no Eiropas Savienības un ASV, Apvienotā Karaliste līdz šim nav noteikusi tarifus Ķīnā ražotiem elektroauto, lai gan to strauji augošā popularitāte britu tirgū raisa bažas vietējo ražotāju vidū.
Šīs debates izgaismo pastāvīgo spriedzi klimata politikā. Vienlaikus pastāv nepieciešamība ņemt vērā esošo nozaru ekonomisko realitāti un vajadzība pāriet uz “tīrākām” tehnoloģijām. Eiropai, cenšoties atrast zelta vidusceļu, šodien pieņemtie lēmumi noteiks to, vai kontinets spēs konkurēt arvien mainīgākajā tirgū.
Avots: TechCrunch
