ES nosacīti piekāpjas vietējiem autoražotājiem, atceļot planoto 2035. gada iekšdedzes dzinēju tirdzniecību.
Eiropas Savienība (ES) ir oficiāli atteikusies no iecerētā aizlieguma 2035. gadā pārdot jaunus ar benzīnu vai dīzeļdegvielu darbināmus automobiļus. Tā vietā Eiropas Komisija, proti, ES galvenā izpildinstitūcija, vakar paziņoja par mīkstinātu regulējuma versiju. Vienlaikus ir pieņemta apņemšanās piešķirt gandrīz 1,5 miljardus bezprocentu aizdevumos, lai veicinātu Eiropā ražotu akumulatoru elementu attīstību.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, autoražotājiem, kas pārdod jaunus vieglos automobiļus ES, būs jāpanāk 90% izmešu samazinājums no izplūdes caurules salīdzinājumā ar 2021. gada līmeni. Sākotnējais priekšlikums paredzēja 100% samazinājumu, kas faktiski nozīmētu pilnīgu iekšdedzes dzinēju automobiļu aizliegumu.
Atlikušos 10% emisiju būs jākompensē, izmantojot ES ražotu zema oglekļa satura tēraudu transportlīdzekļu ražošanā vai ilgtspējīgas degvielas, piemēram, sintētiskās degvielas (e-degvielas) un biodegvielas.
No pirmā acu uzmetiena tas šķiet būtisks Eiropas Komisijas piekāpšanās solis pēc intensīvas autoražotāju lobēšanas. Tomēr praksē uzņēmumiem joprojām nāksies nopietni strādāt pie tā, lai pēc desmit gadiem tirgū nonāktu pēc iespējas vairāk bezemisiju transportlīdzekļu.
ES pilnībā nepiekāpsies
Piemēram, uzņēmumam Volkswagen, kura vidējās oglekļa dioksīda emisijas 2021. gadā visā vieglo automobiļu flotē bija 118,5 grami uz kilometru, līdz 2035. gadam šis rādītājs būs jāsamazina līdz vien 11,85 g CO₂/km.
To nav iespējams sasniegt, pārdodot tikai benzīna vai dīzeļdzinēja automobiļus. Tas nozīmē, ka hibrīdiem, uzlādējamiem hibrīdiem, pagarināta nobraukuma elektroauto un pilnībā elektriskajiem transportlīdzekļiem būs izšķiroša nozīme turpmākajos gados.
Jāņem vērā, ka šie emisiju rādītāji balstās uz tādu testēšanas standartu, kas, īpaši attiecībā uz uzlādējamiem hibrīdiem, mēdz dot pārspīlētus rezultātus. Diskusijas par testēšanas procedūras grozīšanu, lai tā labāk atspoguļotu reālo lietojumu, sākās jau pirms dažiem mēnešiem, taču līdz šim izmaiņas nav ieviestas.
Daļa kritiķu apgalvo, ka prasību mīkstināšana pavērs durvis Ķīnā ražotiem hibrīdiem un uzlādējamiem hibrīdiem. Tomēr realitātē Ķīnas autoražotāji jau ir nostiprinājušies ES tirgū, piedāvājot visa veida elektroauto. Daži uzņēmumi, piemēram, Xpeng un GAC, jau pat komplektē automobiļus Eiropas Savienībā, un sagaidāms, ka tiem sekos arī citi.
Atbalsts akumulatoriem un mazajiem elektroauto
Pozitīvā ziņa ir tā, ka Eiropas Komisija paziņoja arī par 1,8 miljardu eiro “Battery Booster” stratēģiju, kuras mērķis ir izveidot pilnvērtīgu ES balstītu akumulatoru vērtības ķēdi. No šīs summas 1,5 miljardi eiro tiks novirzīti bezprocentu aizdevumiem akumulatoru ražošanas jaudām.
Papildus tam Komisija solīja samazināt birokrātiju, ļaujot autoražotājiem vieglāk piekļūt ES mēroga atbalsta mehānismiem. Tika izveidota arī jauna kategorija “Mazie pieejamie automobiļi”, kas aptver elektroauto, kuru garums nepārsniedz 165 collas jeb 4,2 metrus.
Saskaņā ar Komisijas teikto, tas dos dalībvalstīm un pašvaldībām iespēju izstrādāt mērķētus stimulus, kas veicinās tieši Eiropas Savienībā ražotu mazo elektroauto pieprasījumu.
Attiecībā uz furgoniem, CO₂ samazinājuma mērķis līdz 2030. gadam ir pazemināts no 50% līdz 40%. Vienlaikus dalībvalstīm būs jānodrošina, ka no 2030. gada noteikta daļa automobiļu ir ar nulles vai zemām emisijām.
Nacionālajām valdībām būs pilnīga rīcības brīvība izvēlēties, kā šo mērķi sasniegt, taču, lai saņemtu ES finansējumu, transportlīdzekļiem būs jābūt ražotiem Eiropas Savienībā.
Avots: InsideEVs
