ES “Chat Control” likumprojekts tuvojas galējam balsojumam. Opozīcija pieaug, taču vairākums dalībvalstu savā pārliecībā ir nelokāmas.
Pretrunīgi vērtētais bērnu seksuālās izmantošanas materiālu (CSAM) uzraudzības likumprojekts rada arvien lielāku pretestību Eiropas Savienības (ES) parlamentāriešu vidū. Opozicionāru skaits pieaug izšķirošā brīdi – pirms 12. septembra sēdes.
12. septembrī ES Padome plāno publiskot savu galīgo nostāju par tā dēvēto Chat Control jeb Tērzēšanas Kontroles priekšlikumu Dānijas redakcijā. Šis likumprojekts, kas sabiedrībā izpelnījies asu kritiku, paredz uzlikt pienākumu visiem ziņapmaiņas pakalpojumiem Eiropā skenēt lietotāju sarakstes, arī tad, ja tās ir šifrētas.
Augustā gan Čehija, gan Beļģija mainīja nostāju no neitrālas uz likumprojektam pretēju. Beļģija likumprojektu nodēvēja par “briesmoni, kas iebrūk privātumā un pēc tam nav valdāms”.
Tieši pirms 12. septembra sanāksmes opozīcijai pievienojās arī Vācija un Luksemburga. Abas valstis pievienojas Austrijas, Nīderlandes, Somijas un Polijas kritiskajai balsij pret privātumu ierobežojošo ierosinājumu.
Tomēr atbalstītāju loks joprojām ir plašāks, proti, 15 dalībvalstis. Šo dalībvalstu starpā ir Francija, Itālija, Spānija, Zviedrija, Lietuva, Kipra, Īrija un arī Latvija.
Kāds avots portālam TechRadar norādīja, ka Francijas deputāti “principā varētu atbalstīt” projektu, savukārt Vācijas balsojums var kļūt par izšķirošu faktoru. Tas varētu vājināt Dānijas prezidentūras mandātu pat tad, ja tā saņemtu pietiekami daudz balsu likumprojekta pieņemšanai.
Ko tas nozīmē šifrētām sarunām ES ietvaros
Pirmoreiz prezentēts 2022. gadā, Chat Control priekšlikums vēl nekad nav bijis tik tuvu, lai kļūtu par likumu – balsojums paredzēts 2025. gada 14. oktobrī, un pašreiz vairums ES dalībvalstu to atbalsta.
Praktiskā līmenī tas nozīmē, ka jau 2025. gada oktobrī ES varētu sākt skenēt lietotāju sarakstes neatkarīgi no tā, vai tās ir šifrētas.
Galvenais nesaskaņu aspekts ir prasība pārbaudīt šifrētu saturu – tehnoloģiju, kas sargā mūsu privātumu un drošību. Pakalpojumi kā WhatsApp, Signal, ProtonMail un arī labākās VPN lietotnes izmanto šifrēšanu, lai aizsargātu lietotāju ziņas no nesankcionētas piekļuves.
Ja tiks pieņemts Dānijas izstrādātais variants, visi multivides faili un saites, ko nosūtāt caur WhatsApp vai līdzīgiem servisiem, būs obligāti jāpārbauda CSAM materiālu noteikšanai. Būtiski, ka valsts un militārie konti būs atbrīvoti no šādas uzraudzības.
Lai gan dokumentā minēts, ka kiberdrošība un šifrēšana “jāaizsargā visaptveroši”, eksperti, tostarp tehnoloģiju izstrādātāji, kriptogrāfi un digitālo tiesību aizstāvji, brīdina – obligāta satura skenēšana neizbēgami vājinās šifrēšanas aizsardzību un padarīs lietotājus neaizsargātākus pret kiberuzbrukumiem.
Šobrīd tikai četras valstis, proti, Igaunija, Grieķija, Rumānija un Slovēnija,l nav paudušas galīgo nostāju.
Avots: TechRadar
